Sapulču «deja vu»

Iestudējums Ciešamā kārta tika iecerēts vēl pirms kovida ienākšanas Latvijā, bet pirmizrādi piedzīvoja 2020. gada rudenī – pa vidu pirmajai un otrajai ārkārtas situācijai. Viens no impulsiem izglītības sistēmas pētniecībai bija Latvijas Universitātes rektora skandalozās vēlēšanas 2019. gada pavasarī. Skolas tēma labi noderēja arī jaunās sezonas atklāšanai, pārceļoties uz pagaidu mājvietu bijušajā LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē Zeļļu ielā.

Nu jau pamazām esam pieraduši pie bažām, kas pavada ikreiz, atgriežoties teātra dzīvē pēc ārkārtas situācijas, un tramīgi lūkojot, vai atkal kāds teātra iestudējums pēkšņi nav morāli novecojis. Arī saņemot žurnāla Teātra Vēstnesis aicinājumu uzrakstīt par Ciešamo kārtu, pirmā doma bija – bet tā taču jau tik sena izrāde! Īstenībā gan tikai gadu veca, bet vēl lielāks pārsteigums bija, kad recenzēšanas vajadzībai, lēnām pārlasījusi arī dramaturģisko materiālu, aptvēru, ka iestudējums kļuvis vēl aktuālāks. Ances Strazdas un Klāva Meļļa kopā veidotais teksts, kas balstīts lauka pētījumā, kovida raisīto problēmu kontekstā trāpa vēl sāpīgāk. Reizē tas ir apliecinājums jauno teātra mākslinieku spējai radīt tik sarežģītu teātra žanru kā traģikomēdija, kurā dzirkstī asprātīgi dialogi, darbojas kolorīti tēli, ir daudz atpazīstamu situāciju un vienlaikus arī ļoti skaudrs šodienas sabiedrības spoguļattēls. Aktieri Ance Strazda, Una Eglīte (viesmāksliniece no grupas esARTE), Reinis Boters un Āris Matesovičs vairākās epizodēs, katrā no tām nomainot arī atveidotos varoņus, izspēlē četras dažādas sanāksmes: vecāku sapulci pirmsskolā, pedagogu – pamatskolā, vidusskolēnu klases sapulci un Satversmes ārkārtas sēdi augstskolā. Vienojošais motīvs visos četros izglītības līmeņos – jātiek vaļā no Gunitas: auklītes dārziņā, medmāsiņas pamatskolā, kulturoloģijas skolotājas vidusskolā un rektores augstskolā. Tā nav viena un tā pati persona, tā ir kā Godo, kuru (ne)gaida un kuru aizmuguriski ir vēlme «kancelēt». Turklāt tracis ir nevis par pašu Gunitu, bet par cilvēkiem, kas sapulcējušies pirmsskolā, skolā vai augstskolā. 

Starp pētniecību un mākslu

KVADRIFRONA jaunie mākslinieki vien pirmajā brīdī var radīt iespaidu, ka atkal ar kaut ko tikai parotaļājušies – iesmējuši par mūžīgajiem bērnudārza vecāku «čatiņiem» un «pirmās pasaules problēmām», par kompetenču izglītības absurdiem un pamatskolas skolotāju praktisko dzīves uztveri, par vidusskolēnu forsēto taisnības izjūtu un pedagoģijas Ahileja papēžiem, par augstskolu pārvaldības birokrātisko shēmu bīstamību un demokrātijas slazdiem. Pārfrāzējot kāda varoņa teikto tieši no izrādē izspēlētās ainas augstskolas senāta sapulcē – «komplicētām lietām ir komplicētas komplikācijas». Izrāde patiešām ir jautra – teksts ir asprātīgs un aktieri spēlē azartiski.