Mūžīgā māksla

Pandēmijas laiks ir samocījis Māras Ķimeles un Elmāra Seņkova vadītā režisoru kursa ienākšanu Latvijas teātrī. Tomēr pasniedzējai Ķimelei visi kopā uzdāvinājuši zvaigzni debesīs, bet pasniedzējam Seņkovam – režisora krēslu, pirmās izrādes iecerētajā vai reducētā veidā arī iestudējuši visi. Un arī diplomus saņēmuši visi. Visi arī uzticējuši žurnālam Teātra Vēstnesis viedokli par to, kā mainījusies izpratne par profesiju skolas četros gados. 

Izklausās neticami, bet šoruden divas Dirty Deal Teatro redzētās jauno režisoru izrādes, kas tika parādītas pirms kārtējās mājsēdes, kļuvušas ja ne par sezonas notikumiem, tad vismaz par maniem profesionālās dzīves notikumiem gan. Tāpēc raksts veltīts abām izrādēm – Mārtiņa Gūtmaņa Saule riet austrumos un Klāva Kristapa Košina Konklāvam. Pēc ārējiem parametriem izrādes ir galēji pretmeti, pēc iekšējās temperatūras – radniecīgi darbi. Pirmā ir Elīzas Dombrovskas, arī diplomētas jaunas režisores, monoizrāde, poētiskā teātra uzvedums ar Austras Skujiņas dzeju, kuram tiešā un pārnestā nozīmē akomponē Platons Buravickis pie sintezatora. Laiks tātad – 20. gadsimta 20. un 30. gadu mija. Otrā – sociālas ievirzes dokumentālais teātris, vēstītājs – pats režisors, kuram «akomponē», spēlēdami vairākas lomas – policistus, kursabiedrus, «zāles» pircējus un pārdevējus – Endīne Bērziņa un Jurģis Lūsis, arī diplomēti jaunie režisori. Laiks – tieši simt gadus vēlāk.

Sagadīšanās pēc vai apzināti, bet abām izrādēm ir kopīgs motīvs vizuālajā tēlā – pēc Konklāva pirmizrādes kā galvenais publicitātes foto medijos parādās izrādes režisors, kas raujas ārā no «policistu» – kursabiedru rokām, stingri vien saliecies no saviem skatītājiem uz labo pusi vai austrumiem. Tieši tādā pašā pozā ir izrādes Saule riet austrumos programmiņas zīmējumā redzamā meitene. Austra. Elīza. Viss viens. 

Saule riet rītausmā

Austra un austrumi abos gadījumos ir leksēma, kurai nav jāpiešķir simboliska nozīme, bet to, protams, var darīt. Tam, ka saule riet tur, kur tai nepiedien rietēt, tam gan. Jo tas nozīmē, ka tā riet tad, kad tai nepiedien rietēt. Proti, rītausmā. Pāragri.