Lūdzu, tu gan esi vienmēr

Sirsnīgas izrādes un patiesums – tā savus pirmos darbus intervijā Latvijas radio raksturojuši Liepājas teātra jaunie aktieri, tas ir, deviņi Liepājas Universitātes aktierkursa absolventi. Viņi teātrī tikuši jau arī pie saviem grima galdiņiem. 

Viņi šobrīd atrodas tajā pārejas posmā, kad vēl brīdis un jau būs nepieklājīgi lietot abstrakto jēdzienu «Liepājas kurss», kas reizē gan saliedē, gan vienādo un depersonalizē. Pēdējais brīdis, kad, noskatījušies Liepājas kursa diplomdarbu izrādes – Māras Ķimeles režisēto Ferdinanda Bruknera lugu Diagnoze – jaunība, kursa vadītāja Dmitrija Petrenko iestudētās Alekseja Arbuzova Cietsirdīgās spēles un horeogrāfes Kristīnes Brīniņas uzvedumu Upe –, skatītāji varētu joprojām neatśķirt aktierus un nezināt viņu vārdus. Skaidrs, ka ātrāk iegaumē neparasto vārdu salikumu Kintija Stūre un ļaujies viņas gaišajai, humorpilnajai aizrautīgajai enerģijai. Protams, ka iemācies atšķirt abas kursa Madaras. Un zināms, ka mēģini sazīmēt, kurš tad ir tas puisis, kas, aktiermākslas vilināts, ir atstājis profesionālo sportu. 

Liepājas jaunais aktieru kurss ir – Kintija Stūre, Hugo Puriņš, Agnija Dreimane, Kārlis Ērglis, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Madara Kalna un Madara Viļčuka. 

Sirsnīgums, bet ne naivums vai infantilisms. Neaizmaskots patiesums. Liela atvērtība un enerģija mācīties, lai kaut ko pateiktu Latvijas teātrī. Ar pašapziņu un paškritiku labā līdzsvarā. Bērnišķīgs prieks. Saulainums, kuru savukārt līdzsvaro liela mērķtiecība. Tāds ir pats pirmais iespaids par jaunajiem aktieriem, kurus saņem Liepājas teātris. Viena no Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu programmas Aktiermāksla absolventēm ir devusies uz Liepājas Leļļu teātri. Iepriekšējais, tā sauktais Klaipēdas kurss teātrī ienāca pirms 11 gadiem. Tagad šā kursa ironiski asprātīgais «flagmanis» Gatis Maliks kopā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci podkāstā Pīpētavas sarunas jaunos kolēģus intervē kā pieredzējis veterāns. 

Pastaiga pa svešām dzīvēm un ielām 

Skatīties jauno aktieru pirmās izrādes vienmēr ir saviļņojoši. Labi apzinies, ka esi tas skatītājs, ar kuru jaunais aktieris, iespējams, biedēts studiju laikā. Skatītājs, kurš ir jāuzrunā, jāpārliecina, jāpaņem savā varā un tā tālāk. Vai kovidlaika dīkstāves situācijā – gluži pretēji – skatītājs, pēc kura jaunie aktieri tik ļoti ilgojušies, lai viņi paši vispār varētu būt un beidzot sākt spēlēt.