Ceļojums pilsētā un teātra pasaulē

Mākslinieka Reiņa Suhanova iniciētā ideja par vasaras pilsētvides teātra festivālu ieguvusi pavisam reālas aprises. 2017. gada 4.–6. augustā Valmiera pārvērtās par īstenu teātra metropoli – kaut arī nelielā teritorijā, tomēr pilsēta bija pilna ar teātra cilvēkiem – gan māksliniekiem, gan skatītājiem, kas ceļoja no vienas izrādes norises vietas uz citu. Kaut arī festivāls šogad bija veltīts specifiskai mērķauditorijai – ģimenēm, bērniem un jauniešiem –, tas kopumā pārsteidza ar ļoti daudzveidīgiem un radošiem meklējumiem.

Vasaras festivāla veidotāji to saista ar Rūdolfa Blaumaņa festivālu, kas vienmēr noticis Valmieras Drāmas teātrī, lai pievērstu uzmanību latviešu klasiķa darbu iestudējumiem Latvijā teātrī. Arī Valmieras vasaras festivāls, kas šogad norisinājās jau otro reizi, savā ziņā ir nacionālās dramaturģijas radošā darbnīca, jo septiņas programmā iekļautās izrādes ir oriģināldarbi, kas tapuši īpaši festivālam un lielākoties īpaši šim notikumam izraudzītās telpās, tādēļ diez vai ir atkārtojamas citā laikā, vietā un kontekstā. Tādēļ teātra izteiksmes līdzekļu ziņā Valmieras festivāls ir tuvs arī kāda cita agrāk notikuša vasaras festivāla – Nomadi – radošajiem principiem, izvedot teātri ārpus tā tradicionālajām, t. i., institucionālajām un fiziskajām, telpām. 

Šādā formātā, radot un rādot «teātri ārpus teātra», rezultāts vienmēr ir neprognozējams, jo par piedzīvojumu kļūst pati norises vietas atrašana un vide, kurā tiek spēlēta izrāde. Šāgada festivālā bija iespējams vērot aizraujošus vietas teātra (site-specific theatre) piemērus, kur izrādes notika to darbībai atbilstošā «dabiskā scenogrāfijā».

Teātris mežā

Pirmajā festivāla dienā, 4. augustā, apzināti izvēlos trīs «meža izrādes», no kurām divas – Kristīnes Brīniņas dokumentālā dejas izrāde bērniem Spēlēsim mājās un Kārļa Krūmiņa iestudējums ar piedzīvojumiem mežā Štābiņš – iekļautas festivāla pamatprogrammā. Trešā, komponista Kristapa Pētersona audiālā instalācija koncerta formā Purva bridējs. Ciltskoks, tiek izrādīta paralēlajā programmā kā «pielikums» no pagājušā gada festivāla, kad bija paredzēta tā pirmizrāde. Purva bridējs no pārējā festivāla atšķiras ne tikai ar to, ka uzvedums paredzēts pieaugušo auditorijai, bet arī ar to, ka tas ir vienīgais iestudējums, kurā nav dzīvas saskares starp aktieriem un skatītājiem. Uzveduma vēstījumu veido dažādu aktieru izpildīti Blaumaņa noveles lasījumi, papildināti ar komponista sacerētiem muzikāliem akcentiem un balss modulācijām. Tomēr, neskatoties uz interesantajiem skaņas eksperimentiem, teksta lasījumam trūkst dramaturģiska mugurkaula, kas to padarītu aizraujošu ne tikai no formas, bet arī no satura viedokļa.

Abās bērnu auditorijai paredzētajās izrādēs mežs kļūst par vietu, kur tādā vai citādā veidā atbrīvojas cilvēka instinkti, atgādinot par bērnību kā laiku, kad lēmumus un sajūtas ietekmē saskarsme ar apkārt esošajiem cilvēkiem.