Aspazijas Vaidelote cauri gadsimtam

«Kroders atļāvis notikumam risināties dabiski, brīvi, nepiešķirot nevienai no darbojošamies pusēm kādas morālas priekšrocības. Režisoru neinteresē sievietes pazemojošais stāvoklis vai sievietes emancipācijas jautājumi, galvenais – Mirdzas un Asjas – personību atklāsme, psiholoģiskais portretējums.» (Anda Burtniece) Indra Briķe – Mirdza, Mārtiņš Vilsons – Laimons

Vērienīgs (800 dalībnieki) Latvijas kara invalīdu savienības organizēts Aspazijas lugas uzvedums pašā Rīgas centrā. To noskatījās 18 tūkstoši cilvēku. «Kaut gan darbs bija grūts, tomēr ar lielu pašlepnumu varu teikt, ka esmu vienīgais no latvju režisoriem, kura inscenējumā vienā reizē noskatās tik daudz skatītāju» (Voldemārs Ābrams). Mirdza Šmithene – Mirdza, Alise Brehmane – Asja, Voldemārs Švarcs – Laimons. Dekorācijas, podesti un kostīmi aizlienēti no trim lielākajiem Rīgas teātriem.

«Akmentiņas jkdze mīlestibas nojautā un ilgās bija ārkārtīgi svaigs un taisni apburoši mīļš karaļbērns; bet nonievātās sievietes kaislību izvirdumiem viņai īsti nepietika izteiksmes līdzekļu.» (Rüdolfs Blaumanis) Jūlija Skaidrīte – Asja, Dace Akmentiņa – Mirdza

Aspazija pati lasīja prologu. «Lilija Ērika Asjas lomā dod skaidru klasiska tēla zīmējumu un piepilda to ar mazliet vēsu pārdzīvojumu. Savukārt Ņina Melbārde kā Mirdza nespēja pārliecināt par sava tēla īstumu – virspusēji – pie ārēji gracioza žesta un pieņemta toņa, neiespiedies Mirdzas būtības visdziļākos pārdzīvojumos. Ir tikai atsevišķi laimīgi momenti.» (Paula Jēgere–Freimane) Ņina Melbārde – Mirdza, Lilija Ērika – Asja, Žanis Katlaps – Laimons

«Režisore uz Valmieras teātra lielās skatuves piedāvā konceptuāli īsinātu «Vaidelotes» versiju. Lugas teksts no skatuves skan pārsteidzoši laikmetīgi, un trīs izrādes galveno lomu atveidotāji – Inese Pudža, Māra Mennika un Kārlis Freimanis – dzejas valodā, šķiet, jūtas absolūti brīvi, poētisko tekstu piepildot ar dziļu psiholoģisko zemtekstu.» (Ieva Rodiņa) Māra Mennika – Asja, Inese Pudža – Mirdza  

«Iestudēts – ar Dailes teātrim un Ed. Smiļģim raksturīgā stila labākajām iezīmēm – klasisko vienkāršību lielajās līnijās un neizsīkstošu fantāzijas bagātību pat vissīkākajās detaļās. Vijas Artmanes Mirdza – nepieviļ; nākas izdzīvot vai visplašākajā jūtu diapazonā. Zigrīdas Stungures Asja – ar savu iekšējo spēku lielajām rezervēm, izteiksmīgo seju un spēles kultūru parādās Dailes teātrī kā vispārējs ieguvums.» (Alfons Vilsons) Vija Artmane – Mirdza, Zigrīda Stungure – Asja

Foto – no Rakstniecības un mūzikas muzeja un Eduarda Smiļģa teātra muzeja krājumiem