Uzmanīgi ar vilkiem

Gaisa spēku majors, kurš debitē teātrī ar sarežģītu lomu riskantā materiālā un nospēlē to tādā patiesības pakāpē, it kā to vien būtu darījis. 

Pierobežas kultūras nams, kurā svētdienas vakarā pēc trim garām skates dienām žūrija ierodas tādā nogurumā, ka acis neturas vaļā. Bet izrādes beigās profesionālā teātrī rūdīta kritiķe, aktieris un režisors ir noraudājušies slapji.

Režisors, kurš mēģinājumus var plānot tikai diennakts gaišajā laikā, jo citādi aktieriem ceļā uz mēģinājumu jāuzmanās no vilkiem.

Fascinējoši gaišas personības, kas garīgi kopj, tīra un uzziedina sava pagasta, novada, pilsētas vidi un cilvēkus. Režisori, kas strādā ar ļoti jauniem un ļoti veciem cilvēkiem, ar lieliem kolektīviem un mazām domubiedru grupām, ar sarežģītiem tekstiem un tautas lugām, mazos pagrabos un milzīgās kultūras namu skatuvēs. Aktieri, starp kuriem ir gan vietējie pagastveči, gan pudeles brāļi, gan skatuvei dzimuši talanti, gan centīgi pašdarbnieki.

Nenoliedzami arī daudz diletantisma, pretenciozitātes, bezgaumības un nevēlēšanās domāt. 

To visu un vēl daudz ko citu ir laimējies piedzīvot Latvijas amatierteātros, ko skatos daudz un ar prieku. It īpaši tad, kad kritiķa rutīnas iespaidā sāk aizmirsties, kāpēc mīlu teātri. 

Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra datiem 2017. gadā Latvijā darbojās 428 amatierteātri. Aicināju 14 režisorus ar maksimāli atšķirīgu pieredzi no dažādām Latvijas vietām atbildēt uz trim jautājumiem. Viņiem sakāmā bija daudz vairāk nekā žurnālā vietas. Un vēl ļoti daudzi, kuru teiktajā būtu vērts ieklausīties, palika aiz kadra. Tāds alternatīvais Latvijas teātra gaismas tīkls, kas atgādina, ka Rīga nav visa Latvija un teātrī joprojām nekas labāks par dzīva cilvēka patiesu pārdzīvojumu nav izdomāts.

1. Kāds ir amatierteātra galvenais uzdevums jeb misija?
2. Ko teātrī vispār nozīmē jēdzieni «amatierisms» un «profesionālisms»?
3. Kas jums personīgi darbā ar amatieriem sniedz vislielāko gandarījumu, un kas jūsu darbu visvairāk apgrūtina?

Daiga Bētere, Alūksne

15 gadus Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra Slieksnis režisore, pirms tam šī teātra aktrise. Teātra sastāvs ir mainīgs, vidēji 15 dalībnieki. Būtiskākā izrāžu kvalitāte – labi, dažbrīd pat pārsteidzoši aktierdarbi. Laba teātra specifikas izpratne un tradīciju respektēšana raksturo arī šī gada izrādi – Džona Patrika Augstāko bausli.

1. Nezaudēt latviešu teātra spēlēšanas tradīcijas, ļaut cilvēkiem brīvajā laikā izpausties, doties viesizrādēs pie skatītājiem, kas reti izbrauc uz novada centru, kur nu vēl uz lielākām pilsētām.
2. Laba, kvalitatīva iestudējuma gadījumā atšķirība starp «amatierismu» un «profesionālismu» ir tā, ka amatieraktieri nav šajā jomā izglītojušies, bet profesionālie ir. Nereti gadās, ka arī režisors amatierteātrī ir bez vajadzīgās izglītības. Profesionāls teātris var atļauties vairāk eksperimentēt, amatierteātrim vairāk jāturas pie pārbaudītām vērtībām. Amatierteātros sezonas laikā top augstākais divi iestudējumi, kam jābūt tādiem, lai gandarījumu gūtu gan «vienkāršais» skatītājs, gan tāds, kam gribas pēc tam pārdomāt. 
3. Vislielāko gandarījumu dod tas, ka mani aktieri «pavelkas» man līdzi un cenšas izpildīt manas dažkārt pat trakās idejas. Apgrūtina? Nebūšu oriģināla – finanses!!! 

Andris Bolmanis, Jelgava

7 gadus Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisors. Teātrī strādā 4 režisori un 45 aktieri. Jauns režisors un labs aktieris teātrī ar grandiozām tradīcijām, kuras ne visas ir pārdzīvojušas savu laiku. Laba režisoriskā gaume, lakoniska forma, humora izjūta un pārsteidzoši precīza aktieru iekšējā darbība raksturo gan Aivas Birbeles Koridora (2015), gan Žordī Galserāna Grenholma metodes iestudējumu, ko subjektīvi uzskatu par labāko 2017. gada amatierizrādi.