Kā Smiļģis kļuva par debesbraucēju
Mistifikācija
Smiļģim toreiz bija četri gadi, bet viņa draugam Haimam Šlebovicam seši. Haimkas vecākais brālis Moiše piepelnījās ar afišu izlīmēšanu. Todien abi mazie draugi ar neslēptu skaudību vēroja, kā Moiše triepj klīsteri uz staba un līmē plānu iedzeltenu papīru ar dažāda izmēra burtiem. Smiļģis vēl nemācēja lasīt, taču nākamā režisora inscenētāja uzmanību piesaistīja zīmējums. Uz afišas bija attēlota milzīga bumba, zem kuras, dzelzs stīpā ieķēries, karājās mazs cilvēciņš. Haimkas brālis abiem mazajiem interesentiem pavēstīja sekojošo:
Vērmanes parks
27. maijā 1890. gadā
Senzacionals eksperiments.
Gaisa kuģotāja Aero Leona pirmais brauciens gaisā.
Viens pats bez gondoles (laiviņas).
Uzbrauks 3000 pēdu augstu un pēc tam ar krītamā širma palīdzību nolaidīsies zemē.
Biļetu cenas no 2 rubļi līdz 20 kap.
Publika tiek darīta uzmanīga, ka balons tiks pildīts ar gāzi iepretim orķestrim.
Brauciens notiks, lai laiks kāds būdams!
Smiļgis uzreiz iedomājās sevi lidojam zem milzīgās bumbas... viens pats... apakšā visa pasaule... Kā apburts viņš raudzījās zīmējumā – «ja varētu kaut vai paskatīties... bet kur lai dabū 20 kapeikas? Tēvs nedos... neparko nedos...»
«Ir variants,» kā nolasījis drauga domas, sacīja Haimka. «Es tur zinu vienu māju, kur var uzlīst uz jumta.»
«Lūk, tas ir īsts čoms,» nodomāja mazais Smiļģis un cieši paspieda draugam roku.
27.maija rītā abi draugi, noķēzījušies ar baložu mēsliem, sēdēja uz sešstāvu nama jumta iepretī Vērmanes dārzam. Tieši pretī estrādei kā liela klimpa gulēja balons un lēnām pildījās ar gāzi. Dārzs bija cilvēku pilns, visas apkārtējās ielas mudžēja no ļaudīm, un policijai nācās krietni noņemties ar pūli, kas skaita ziņā stipri pārsniedza 1888. gada Dziedāšanas svētku apmeklētājus. Smiļģis ar Haimku nebija vienīgie, kas bija izvēlējušies jumtu kā labāko novērošanas pozīciju. Uz blakusesošā politehnikuma (tagad Universitātes) jumta bija sapulcējies labs bariņš studentu. Cik tālu vien sniedza skats, namu jumti bija pilni ar cilvēkiem.