Lietuviešu teātra meistari un mācekļi

Ar jaunākajām tendencēm un sasniegumiem lietuviešu teātrī tradicionāli iepazīstina starptautiskā teātra festivāla SIRENOS lietuviešu izrāžu skate, kas jau piecpadsmito gadu pēc kārtas norisinās septembra beigās Viļņā. Kā uzsvēra festivāla ilggadējā mākslinieciskā direktore Audra Žukaitīte, šogad festivāla devīze Close-up on Emotions (Emocijas tuvplānā, angl.) ietvēra emociju dominanti. Vai ideju un vēlmi gan izrāžu radītājiem, gan skatītājiem saslēgties, vienoties emocijās izdevās īstenot?

Skates programma ietvēra trīs pazīstamu, festivāla katalogā meistaru godā ieceltu režisoru – Oskara Koršunova, Gintara Varna un Ārpada Šillinga iestudējumus un četru jaunu režisoru uzvedumus. Ungāru režisors Šillings te bija iekļauts tādēļ, ka izveidojis kopīgu projektu/izrādi ar Lietuvas Valsts jaunatnes teātri. Bet lietuviešu teātra visievērojamākā meistara Eimunta Nekrošus vārds parādījās tikai festivāla ārzemju izrāžu programmā, kur bija iespējams redzēt viņa Varšavas Nacionālajā teātrī iestudētos Ādama Mickeviča Veļus, kas 2015./2016. gada sezonā tika atzīti par labāko uzvedumu Polijas teātros. 

Režijas paņēmienu izkāpinātā ekspresija

Skates pirmajās izrādēs dominēja smagas, destruktīvas tēmas un risinājumi, konfliktu un galēju emociju sablīvējumi un uzliesmojumi, skarbas indivīdu pašiznīcināšanās spēles enerģētiski piesātinātā skatuves valodā. Jauns cilvēks, kas darbojas kā uzvilkts spēļu vilciņš, tēlojot gan mūsdienīgu zemākā ranga ierēdni, gan elsojošu suni, un kurš burtiski notek sviedriem un rada priekšstatu, ka sajūk prātā mūsu acu priekšā Oskara Koršunova pēc Nikolaja Gogoļa darba Vājprātīgā piezīmes veidotajā monoizrādē Vājprātīgais OKT teātrī. Slavens rakstnieks, kura emocionālo un juteklisko pieredzi tik precīzi un pārsteidzoši projicē viņa varoņu likteņstāsti, kas savijas ar viņa tuvākās līdzgaitnieces un sievas likteni Marjus Ivaškeviča Ļeva Tolstoja dzīves pēdējo mēnešu smago notikumu izpētei veltītās lugas Krievu romāns iestudējumā, kur ik pa laikam kāds gūlās uz vilciena sliedēm ar vēlmi izdarīt pašnāvību. Personības un dabas apdraudētība mūsdienu pasaulē, kur visikdienišķākā kaimiņu meitene var pārvērsties par nežēlīgu teroristi, kam neeksistē valstu un kontinentu robežas, – kā Martina Krimpa lugas Uzbrukumi viņas dzīvei (Attempts on Her Life) uzvedumā Oskara Koršunova režijā. 

Kā zināms, vissmagākajām tēmām un problēmām teātrī iespējami visdažādākie risinājumi, ietverot arī nosacītību, atklātu spēli, pat rotaļīgumu, metaforiskumu, perspektīvas iezīmējumu. Oskara Koršunova teātris ir izdzīvojis visdažādākos izteiksmes veidus, stilus un modeļus, sākot no asprātīgas absurda estētikas (piemēram, Daniila Harmsa Vecene un Elizabete Bama) un beidzot ar precīziem mūsdienu sociālās vides pētījumiem (M. Ivaškeviča Izraidītie) un vitālu spēles teātri, kura paraugu režisors piedāvāja vēl pagājušā gada skatē prezentētajā Moljēra Tartifa iestudējumā ar atsvaidzinoši zaļa, perfekti izcirpta franču parka tēlu scenogrāfijā.

Patlaban režisors pievēršas cilvēka psihes un sabiedrības attiecību destruktīvo norišu pētniecībai, izsekojot tam, kā viszemākā ranga ierēdnis, ikdienā gluži neievērojams, teju neredzams cilvēciņš pēkšņi pārvēršas agresīvā maniakā, kas ir bīstams sabiedrībai (uzvedums Vājprātīgais). Koršunovu, kā uzsvērts skates programmā, šajā uzvedumā ir interesējusi personības identitātes problēma, tas, ka cilvēks, mēģinot būt absolūti normāls un piemēroties sabiedrībai kā hameleons, izšķīst tajā un zaudē savu identitāti. Viņš paradoksālā veidā kļūst aizvien radikālāks, neiecietīgāks pret citādo, nesaprotamo un sāk attīstīt lielo diktatoru Napoleona un Hitlera vērienam līdzīgas darbības shēmas. Režisors uzskata, ka Gogolis jau 19. gadsimtā radījis pravietisku stāstu par fašisma un visu 20. gadsimta diktatorisko režīmu ģenēzi, kas radās no vēlmes ieviest kārtību, bet nonāca līdz perversijai un totālam vājprātam, pārvērtās par māniju un apsēstību mainīt pasauli. Režisors uzskata, ka šā stāsta matrica joprojām ir dzīva mūsdienu sabiedrībā, kas aizvien vairāk tiecas visu standartizēt un kur pat politiskajā telpā normalitāte nereti pārvēršas perversos, uz aizdomām balstītos lēmumos. Jāatzīst, ka, vērojot monoizrādes varoņa ārēji un iekšēji dinamisko, enerģētiski līdz fizisko spēku robežai piesātināto skatuvisko dzīvi talantīgā aktiera Eimanta Pakalkas iemiesojumā, tik tālejoši secinājumi gan neradās.