Skats no iekšpuses

Ar Andri Veismani, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes padomnieku mākslinieciskajos jautājumos un opernama diriģentu, sarunājas Evarts Melnalksnis

Vai mūsu opernamā tiek domāts par laikmetīgu darbu iestudēšanu?
Pietuvošanās sarežģītai mūzikai notiek caur pedagoģiju un pakāpenisku attīstību. Diemžēl tik brīnišķīgs iestudējums kā Romualda Kalsona Pazudušais dēls no Darmštates skolas viedokļa varbūt izklausās senils un neiekļaujas laikmetīgajā mūzikā, bet arī ar tik klasiska iestudējuma saprašanu ir diezgan liela problēma. 

Viena no iespējām būtu ik pa laikam piedāvāt modernus iestudējumus un audzināt publiku. Būtu jauki, ja mēs varētu uzvest kādu Filipa Glāsa darbu. Tas ir minimālisms, no kura nevar aiziet arī mūsdienu komponisti. Šāda veida darbu varētu ielikt repertuārā. Var atrast, teiksim, Leoša Janāčeka operas, kuras ir salīdzinoši modernākas. Latvijas situācijā tās ir nepazīstamas un būtu jaunums. Kaut arī mūzikas valoda ir saprotama. Mums nav vēl izaugušas klausītāju paaudzes, kas varētu klausīties Albana Berga Voceku. Pēc būtības tā ir klasika, kam būtu jābūt mūsu repertuārā. 

Vai Latvijā būtu dziedātāji laikmetīgās operas virzieniem?
Jābūt ļoti attīstītai dzirdei un labai skolai. Piemēram, lai dziedātu Aloiza Cimmermaņa Zaldātus, jābūt bezmaz absolūtajai dzirdei, labai ritma izjūtai, dziedātājam jābūt ļoti patstāvīgam, jo diriģents ir aizņemts ar nenormāli sarežģīto partitūru. Tie ir specifiski dziedātāji, kuri dzied gandrīz tikai šādu repertuāru.

Bet mēs šeit esam «visēdāji». Jādzied no senās līdz pašai modernākajai mūzikai. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir spējas modernās mūzikas virzienā. To vajag attīstīt, bet Mūzikas akadēmijā trūkst modernās mūzikas dziedāšanas kursa ar melodeklamāciju, sarežģītu modu studijām, ceturtdaļtoņu, astotdaļtoņu sistēmas apgūšanu. Domāju, ka vispār nav daudz augstskolu, kur to māca. 

Runājot par operas nākotni, Ilūkstes ielā Ķengaragā būs zāle moderniem iestudējumiem, kurā būs iespēja īstenot interesantus projektus ar domu, ka mēs socializējam vidi, varbūt mēģinot elitāro mākslu padarīt ne tik elitāru. Tā būtu platforma eksperimentiem. 

Tas atslogotu Jauno zāli, kas tagad ir aizņemta mēģinājumiem. To varētu izmantot eksperimentālām lietām. Tas notiks tuvāko piecu gadu laikā. Mēs visu laiku runājam par jaunas koncertzāles celtniecību, bet ir aizmirsies par operas atjaunošanas trešo kārtu. 

Žurnāli