Izrādē «Tējas nams», pirmajā no Ķīnas atvestajā uzvedumā, pār skatuvi kā no pārpilnības raga birst «šausmenes» un kiča ainas bez jebkādas puslīdz saprotamas darbības, un tas nevar būt avangards ne tur, ne citviet pasaulē. Foto – Christophe Raynaud
Izrādē «Tējas nams», pirmajā no Ķīnas atvestajā uzvedumā, pār skatuvi kā no pārpilnības raga birst «šausmenes» un kiča ainas bez jebkādas puslīdz saprotamas darbības, un tas nevar būt avangards ne tur, ne citviet pasaulē. Foto – Christophe Raynaud

Serebreņņikovs, Kegi un ķīnieši

Aviņonas festivāla «karstie punkti»

Kā virstēmu ņemot Odiseja ceļojumu, festivāls šogad turpināja diskusiju par emigrantiem un Eiropas Savienību, galvenokārt koncentrējoties uz teksta blāķiem un didaktisku intelektuālo diskursu. Nav pārsteigums, ka festivāla otrās nedēļas gaidītākie notikumi bija turpat vai mītiskas politiskas auras apvītā Kirila Serebreņņikova īpaši festivālam veidotā izrāde par Ķīnas varasiestāžu represēto fotogrāfu Renu Hangu, Rimini Protokola istudējums par Kubas jauniešu nostāju pret sociālismu un lielformāta uzvedums no pirmo reizi uz festivālu uzaicinātās Ķīnas Tautas Republikas.

Intīms poētiskais teātris

Kirilu Serebreņņikovu atbalstoša petīcija rotāja festivāla biroju jau divus gadus, skatītāji jau pagājušajā gadā velti gaidīja režisora atgriešanos pēc labi uzņemtajām Gogoļa Mirušajām dvēselēm un Dostojevska Idiota, tādēļ loģiski, ka festivāla ilggadējie fani Ārpusē (Outside) iestudējumu ne tikai šturmēja, bet jau ilgi pirms tam spekulēja, kā Serebreņņikovs, kam vēl kādu laiciņu pirms festivāla sākuma nebija atļauts iziet no mājas, kaut vai tīri fiziski spēs kaut ko iestudēt. Runa bija par režijas asistentu un interneta tiešraižu noteicošo lomu. Galu galā Serebreņņikovam mājas arestu atcēla aprīlī, pietiekami ātri, lai viņš paša sarakstīto materiālu varētu «dzīvajā» iestudēt savā Maskavas Gogoļa centrā, atstājot asistentu ziņā tikai tā pielāgošanu Aviņonas skatuvei, jo valsti atstāt viņam tomēr vēl aizvien nebija ļauts.

Šis bija dziļi personisks iestudējums – viena represēta mākslinieka poētiska oda otram represētam māksliniekam

Pretēji bažām, ka šāda pārkarsēta ziņkāre varētu nogalināt pat visinteresantāko iestudējumu, Ārpusē tiešām izrādījās par vienu no mākslinieciski un saturiski spēcīgākajiem piedāvājumiem festivāla programmā. Pirmkārt jau režisora augstās profesionālās raudzes dēļ, kas arī Latvijas skatītājam komentārus neprasa. Tomēr galvenokārt tādēļ, ka šis bija dziļi personisks iestudējums – viena represēta mākslinieka poētiska oda otram represētam māksliniekam. Godīga, iejūtīga, saprast mēģinoša.

«Rimini Protokoll» uzvedumā «Granma. Havannas tromboni» četri jaunieši mums atver logus uz šodie- nas un reizē arī pagātnes Kubu, no kuras viņi negrib atteikties. Foto – Christophe Raynaud

Žurnāli