Teātrim jābūt

Ko Spēlmaņu nakts, tās laureāti un pasniegtās balvas nozīmē skatītājiem? Lai to noskaidrotu,  Armands Kalniņš, teātra vērotājs un atsauksmju rakstītājs, kopš šīs sezonas – pilnas slodzes pensionārs, žurnāla redakcijas uzdevumā aicināja uz sarunu dažādu paaudžu skatītāju pārstāvjus. Sarunā klātienē piedalās Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Egils Radziņš, zvērināts advokāts Linards Muciņš, juriste Linda Nātriņa un 12. klases skolniece Annasofija Tormane Thars. Rakstiski atbildes uz diskusijas jautājumiem atsūtīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Daņēvičs.  

Armands Kalniņš. Cik izrādes jūs  sezonas laikā noskatāties?

Annasofija Tormane Thars. Iepriekšējā sezonā bija 66 izrādes, pirms tam pēdējo piecu sezonu laikā – vidēji 60 – 75 izrādes sezonā.

Linda Nātriņa. Aptuveni 10 izrādes.

Egils Radziņš. Apmēram 20 izrādes.

Teikt, ka izrāde ir neveiksme, bet tajā ir spīdošs aktieru darbs, tas kaut kā mulsina skatītāju. Jo ko tad es iešu skatīties – neveiksmīgu izrādi vai vienu labu aktiera darbu?

Linards Muciņš. Gada laikā noskatos 10 – 12 izrādes. Nedaudz pabraukāju uz Valmieru un Liepāju. Šī sezona man sākās un pagaidām beidzās ar Dailes teātra Neiespējamo misiju, no kuras izgāju pēc pirmā cēliena. Visi smējās, visiem bija jautri, bet es sapratu, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. (Visi smejas.) Vēl daži skatītāji aizgāja no izrādes, bet nekādas masveida projām iešanas nebija. 

Kārlis Daņēvičs. 8 – 10 izrādes sezonas laikā.

A.K. Es noskatos apmēram 100 izrādes sezonā, aizvadītā bija rekordsezona – 143 izrādes. Šajā skaitā ietilpst arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentu iestudējumi, dažādu festivālu u.c. izrādes. Vai Spēlmaņu nakts (SN) žūrijai jāizvērtē konkrētās sezonas sasniegumi, varbūt vērtējumos jāņem vērā arī iepriekšējo sezonu iestudējumu kvalitāte? 

E.R. Spēlmaņu nakts, manuprāt, ir šovs, būvēts līdzīgi kā Oskara balvas pasākumi. Līdz ar to, manuprāt, vērtējamas ir labākās izrādes, iespējams, arī režisori. Šo cilvēku darbībā top izrādes, kuras var būt labas vai neveiksmīgas. Teikt, ka izrāde ir neveiksme, bet tajā ir spīdošs aktieru darbs, tas kaut kā mulsina skatītāju. Jo ko tad es iešu skatīties – neveiksmīgu izrādi vai vienu labu aktiera darbu? Zināms, ka daži mūsu aktieri patiešām ir ļoti spoži, spīd jebkurā izrādē. Aktieris ir bijis perfekts divās vai trijās izrādēs, bet tad viņš ir saguris, un vai viņš pēc tam ir tāda paša labuma aktieris, kāds bija agrāk, un kā šis labums ietekmē nākamās sezonas sasniegumus? Tāpēc es domāju, ka te ir pamats runāt par šovu. Savukārt, ja mēs vērtējam izrādes, tad cik sezonu amplitūdā tās vērtēt? Te ir jautājums – cik sezonas vispār izrādes noturas repertuārā? Vai būs tā kā padomju laikā, kad izrāde tiek rādīta 16 sezonas un tad mēs varam teikt, ka arī šogad joprojām nepārspēta un labākā ir šī pirms daudziem gadiem iestudētā izrāde? Tagad, kad tirgus visu ir «nolicis uz sliedēm», samazinājies iedzīvotāju un līdz ar to skatītāju skaits, formāts, ka vērtē konkrētajā gadā iestudētās izrādes, domāju, ir pareizs. 

A.K. Var būt arī tā, ka žūrijas vērtējums kopumā ir nostabilizējies, bet pēkšņi sezonas beigās parādās ievērības cienīga izrāde, piemēram, aizvadītajā sezonā Liepājas teātrī jūnija vidū bija pirmizrāde Ditas Lūriņas iestudētajam Ķiršu dārzam, kuras sasniegumus varbūt vairs pat nevar iekļaut nominantos.