Objektīvi subjektīvā Moljēra balva

Kā nominēt un noteikt labākos valstī ar 67 miljoniem iedzīvotāju un milzīgu skaitu ar valstiskām, municipālām un privātām teātra institūcijām, dažāda statusa kompānijām, nodibinājumiem, biedrībām utt.? Valstī, kur pat saskaitīt visus sezonas jauniestudējumus ir teju neiespējami? Pirms lasāt tālāk, atbildiet sev uz šo jautājumu – iztēlojieties, kā jūs to darītu, kādu sistēmu ieviestu. Tas jums palīdzēs paskatīties uz teātri no cita skatu punkta.

Francijas gadījumā atbilde ir tāda – par izcilību izvirza un apbalvo paši jomas pārstāvji. Tātad kolēģi kolēģus. Piedevām pēc brīvprātības principa – respektīvi, tie, kuriem šāda teātra balva profesijas uzturēšanai šķiet svarīga. Tas ir pašas teātra jomas iekšējās paškritikas princips, kas pirmajā brīdī var šķist pat pārāk vienkāršs. Taču tā pamatā ir stingrs reglaments, kas drastiski atsijā, kas un ko drīkst izvirzīt.

Balva un balvas pasniegšana

Moljēra balva pastāv jau vairāk nekā 30 gadus, tā ir galvenā teātra balva Francijā, ļoti prestiža un kārota. Nozīmes ziņā to var salīdzināt ar amerikāņu Tony Awards un angļu Laurence Olivier Awards balvām.

Gan balvas pasniegšanu, gan visus citus ar Moljēra balvu saistītos procesus vada un reglamentē kopš 1987. gada eksistējoša, valsts un privāto sponsoru finansiāli atbalstīta asociācija Moljēri. Asociācijas 250 biedru vidū ir asociācijas dibinātāji – valsts un privāto teātru direktori, to īpaši uzaicinātie eksperti, kā arī vienkārši teātra profesionāļi, kas par biedriem kļuvuši koopcijas ceļā, proti, ir uzaicināti tur iestāties. Visi biedri maksā biedra naudu un nemaksāšanas gadījumā tiek izslēgti no asociācijas. Asociāciju vada prezidents ar nelielu administrāciju, un tai ir divi cauru gadu apmaksāti darbinieki. Šobrīd asociācijas prezidents ir producents un teātra direktors Žans Marks Dumontē (Jean-Marc Dumontet), kas balvas pasniegšanas ceremoniju pēc zināma panīkuma perioda ir atkal izcēlis saulītē.

Balvas pasniegšanas ceremonija Moljēru nakts notiek katra gada maijā, un tajā apbalvo labākos par aktuālo sezonu laika posmā no viena gada 1. aprīļa līdz nākamā 31. martam. Kopš balvas pirmsākumiem apbalvošanas ceremonija tiek pārraidīta televīzijā un līdzās kinobalvas Cēzaru naktij ir viena no skatītāju gaidītākajām tiešraidēm. Cēzaru nakts lielākoties ir svinīgi iestīvināts, glamūrīgs pasākums. Turpretī Moljēru naktī pārsvarā valda humors, un ar tā palīdzību reizēm izskan teātra jomas sasāpējušās problēmas. Tā kā ceremoniju pārraida valsts otrā televīzija, ceremonijas vadītāja kandidatūru asociācija Moljēri saskaņo ar to. Balvas iesākumos ceremoniju vadīja profesionāli televīzijas moderatori, bet pēdējo gadu tendence ir uzticēt ceremonijas vadību vai nu aktieriem, vai profesionāliem stand-up komiķiem.

Kas un kurai no 19 nominācijām kvalificējas

Lai varētu pretendēt uz balvu, jebkurai izrādei vai māksliniekam vispirms tai jākvalificējas – respektīvi, jāizpilda asociācijas Moljēri izvirzītie kritēriji. Un, tā kā Francijā vēsturiski tiek izdalīti divi teātra sektori – publiskais un privātais, tad arī kritēriji abiem šiem sektoriem kvantitātes ziņā ir atšķirīgi un nominācijas nozīmīgākajās kategorijās tiek nodalītas.

Privātajā sektorā Moljēram kvalificējas tādas izrādes (un mākslinieki, kas tajās piedalās), kas izrādītas vismaz 60 reizes aktuālajā sezonā teātros, kuri ir Privāto teātru asociācijas vai Privāto teātru sindikāta biedri. Publiskajā sektorā kvalificējas tādas izrādes, kas aktuālajā sezonā izrādītas vismaz 30 reizes nacionālajos teātros, drāmas centros un municipālajos teātros ar vismaz 200 skatītāju vietām. 

Katram sektoram atsevišķi tiek nosauktas nominācijas par labāko aktieri, aktrisi, režisoru un izrādi. Abiem sektoriem kopīga ir nominācija par labāko aktieri un aktrisi otrā plāna lomā, par labāko sieviešu un vīriešu debiju, labāko dzīvo frankofono autoru, labāko vizuālo realizāciju (nominācijā min visu radošo komandu – režisoru, scenogrāfu, gaismu un tērpu māksliniekus), labāko mūziklu jeb muzikālo izrādi, labāko aktieri vai aktrisi monoizrādē un labāko komēdiju.  Kopīga ir arī nominācija par labāko izrādi jaunatnei. Pēdējos gados ir ieviests vēl trešais sektors jeb t.s. humora kategorija. Uz vienīgo nomināciju par labāko one man show vai skeču izrādi var pretendēt humoristi ar savu šovu, ja aktuālajā sezonā spēj uzrādīt 12 000 pārdotu vietu Parīzes zālēs ar vairāk nekā 200 vietām.  

Kas nominē un nosaka labākos

Moljēra asociācijas paspārnē ir izveidota t.s. Moljēra akadēmija ar nelielu administratīvo biroju galvgalī, kas sezonas beigās vienā katalogā apkopo visas izrādes, kuras kvalificējušās publiskā un privātā sektora, monoizrāžu, mūziklu, humora un jaunatnes izrāžu kategorijās. 2018./2019. gada sezonas katalogā, piemēram, bija uzskaitītas 236 šādas izrādes, māksliniekus atsevišķi neizdalot. Taču svarīgs nav Moljēra akadēmijas birojs, bet gan akadēmijas biedri. Jo tieši viņi ir tie, kas divos piegājienos ar biļetenu palīdzību no minētā kataloga vispirms nominē un pēc tam nosaka labākos. Un šai izvēlei nekādi kritēriji vairs netiek izvirzīti. Tieši no akadēmijas biedru gaumes un subjektīvā viedokļa atkarīgs, kas saņems Moljēra balvas. Tādēļ vēl jo svarīgāki ir asociācijas Moljēri noteiktie kritēriji, kādi jāizpilda teātra profesionāļiem, lai iestātos akadēmijā. Tajā var tikt uzņemti privāto, valsts un municipālo teātru direktori, kuru zālēs ir vairāk nekā 200 vietu; autori, aktieri, režisori, scenogrāfi, kostīmu un gaismu mākslinieki, kuru veidotās izrādes spēlētas vismaz 60 reizes gadā divos no pēdējiem pieciem gadiem; aģenti, kuru pārstāvētie viens vai divi aktieri bijuši kvalificējušies Moljēram iepriekšējos divos gados; producenti, kuru produkcijas kvalificējušās Moljēram vienā no pēdējiem trīs gadiem; preses atašeji, kas sastrādājušies ar vismaz piecām Moljēram kvalificētām izrādēm privātajā sektorā vai trijām izrādēm publiskajā sektorā. Pēc būtības pieteikties drīkst arī žurnālisti, tai skaitā teātra kritiķi, taču saprotamu iemeslu dēļ viņiem šāda veida kritēriji netiek uzstādīti. Pie tam Moljēra akadēmijas birojs attiecībā uz šo biedru kategoriju ir izvairīgs – ne apstiprinot, ne noliedzot kritiķu esamību pašreizējā Moljēra akadēmijas biedru sastāvā. Pieteikumus izskata, akadēmijā uzņem vai atsaka (atsakot iemesls nav obligāti jāmin!) asociācija Moljēri. Kolīdz kāds no biedriem vairs neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem, tā viņš automātiski tiek atskaitīts no akadēmijas, lai viņa vietā varētu uzņemt citus aktīvus biedrus. Piemēram, šā gada maijā akadēmijai bija 2200 biedru, 70 procenti no tiem balsoja abos piegājienos, kā rezultātā 2018./2019. gada sezonas labākos noteica aptuveni 1500 profesionāļu.

Moljēru naktī pārsvarā valda humors, un ar tā palīdzību reizēm izskan teātra jomas sasāpējušās problēmas

Jāmin, ka šāds iekšējās paškritikas modelis ne vienmēr ir pastāvējis. Laika gaitā, protams, bijušas arī žūrijas. Tomēr tikai īsu brīdi, jo, kā man atzīst Moljēra akadēmijas birojā, kaut arī pašreizējais modelis nav ideāls un neizslēdz subjektīvu vai pat savtīgu balsojumu, tomēr, ņemot vērā iespaidīgo balsotāju skaitu, tas ir maksimāli objektīvs subjektīvisms.

Piezīmes

Saistībā ar Moljēra balvu pēdējos gados bijuši nedaudzi, bet spēcīgi starpgadījumi, kā arī izskanējusi kritika. Piemēram, pēdējās sezonas ceremonijā uz skatuves izlauzās t.s. dzeltenās vestes kopā ar teātru ārštata tehniskajiem darbiniekiem, lai protestētu pret minimālo atalgojumu un zemo sociālo nodrošinājumu, kā arī veltītu  [antibalvu] Negoda Moljēru zālē klāt neesošajam valsts prezidentam un klātesošajam kultūras ministram. Vēl nepatīkamāks šis starpgadījums bija tāpēc, ka valsts televīzija šo epizodi izgrieza no tā paša vakara tiešraides retranslācijas.

Savukārt 2016. gada balvai nosodījumu dažādu publisku akciju veidā izteica 15 māksliniekus aptveroša iniciatīva Décoloniser les arts, kas cīnās pret rasismu. Viņi krasi nosodīja Moljēra balvas kultivēto balto rasismu, respektīvi, faktu, ka 2016. gadā starp 86 nominētiem māksliniekiem ir tikai viena persona, humoriste Sofija Arama, kurai, ja tā brutāli var izteikties, senčos nav tikai baltie cilvēki vien. Tādēļ Décoloniser les arts provokatīvi nosauca balvu par Kauna un Baltajiem Moljēriem.