Andris Keišs (no labās) virtuozi rada priekšstatu par Smiļģi kā cilvēku ar vētrainu temperamentu. Pēteris Pētersons – Ģirts Krūmiņš. Foto – Jānis Deinats
Andris Keišs (no labās) virtuozi rada priekšstatu par Smiļģi kā cilvēku ar vētrainu temperamentu. Pēteris Pētersons – Ģirts Krūmiņš. Foto – Jānis Deinats

Tiesības uz traģēdiju

Izrāde «Meklējot Spēlmani» Jaunajā Rīgas teātrī

Sāksim no otra gala. Ar brīdi, pirms aizveras brūnais priekškars, līdz tam nebijis Jaunajā Rīgas teātrī pie Dzemdību nama, taču zināms kopš bērnības. Jauni cilvēki klusiņām dzied par rasu auzu skarā, starp viņiem pazīstams stāvs rosās ar aplamu, bet neatvairāmu grāciju, un iestājas neiespējama déjà vu sajūta. Tūlīt aiz viņiem vērsies vaļā tieši tāds priekškars, un es sēdēšu zāles tumsā, nupat uzkāpusi pa Lāčplēša ielas 37. nama platajām kāpnēm, lai nez kuru reizi gaidītu, kā no zīmējuma iznāks Spēlmanis un aizraus līdzi Meiteni un Dzejnieku. Jutekļu un atmiņu trieciens, kas atmet atpakaļ vidusskolas gados, ir pietiekami spēcīgs, lai gribētos paturēt šo pēdējo iespaidu, neraudzīties atpakaļ un nedomāt par izrādes gaitu līdz tam.

Gata Šmita izrādē Meklējot Spēlmani ir tādi uzminēšanas un priekšnojautu brīži, kad iešaujas prātā – tas nav izpētīts, tas Dailes aktiera Luija Šmita un Jaunatnes teātra aktrises Lūcijas Baumanes mazdēlam ir mazotnē dzirdēts vai tikai dzimtas zemapziņā ierakstīts. Tomēr, kad noplok sentiments, iespaidi par iestudējumu aizvien vairāk noslāņojas un rodas pārdomas, kas pārsniedz tikai vienas izrādes robežas.

Par straumi un vektoru

Gata Šmita, dramaturģes Justīnes Kļavas un JRT aktieru kopradītā izrāde lieliski iekļaujas straumē, ko pirms desmit gadiem kopā iniciēja Baņuta Rubess un producente Laila Baumane ar izrādi Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam. Līdz ar šo iestudējumu sākās nozīmīgu Latvijas personību izpēte citādā veidā un līmenī. Proti, ne ceļot uz postamenta, bet mēģinot ielīst varonim zem ādas un atpazīt pirmējo impulsu, kas viņu padarījis par to cilvēku, kāds viņš Latvijas vēsturē palicis. Indras Burkovskas iemiesotajai Emilijai Benjamiņai sekojusi vesela virkne mākslinieku izrādēs, ko producējis Lailas Baumanes Mākslas un mūzikas atbalsta fonds Kultūrmarka. Režisori – Gata Šmita vienaudži un jaunāki par viņu – šīs izrādes iestudējuši dažādos žanros un intensitātē. Sākot no rūpīga, analītiska māksliniecisko impulsu pētījuma Ineses Mičules un Kaspara Znotiņa kopdarbā Pauļuks. Rāmji vai spontānas zemapzinīgas radīšanas atklāšanai Ingas Tropas, Rasas Bugavičutes-Pēces un Jura Bartkeviča uzvedumā Zibeņu domas. Irbīte. Līdz acumirkļu mozaīkai, kas kopā sakrīt par likteni – kā Ināras Sluckas un Ingas Ābeles Meistarā un Aleksandrā, kurā Aleksandras Beļcova un Romana Sutas dzīvi un mākslu izspēlē Zane Dombrovska un Jānis Kronis, vai kā neatkarīgā projektā Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi – aktrises Laumas Balodes iedvesmotā Rasas Bugavičutes-Pēces lugā Kristīnes Krūzes režijā. 

Žurnāli