Tas nebūt nav viss
Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigas Liepājas teātrī ir krīzes brīdis. Nupat no Liepājas aizgājis Kroders, iesakot par māksliniecisko vadītāju izvēlēties Herbertu Laukšteinu, kurš tikko parādījis savu diplomdarba izrādi. No mūsdienu skata punkta, 90. gadu sākums nav vienīgā reize, kad Laukšteina pirmais uzdevums, teātrī ienākot, ir trupas atjaunošana. Viņa vadībā, ciešā sadarbībā ar Juri Bartkeviču un Juri Rijnieku, tiek izskolota Liepājas teātra 4. studija, kas teātrī ienāk 1993. gadā. Joprojām Liepājā strādā četri no tās audzēkņiem – spilgti un atšķirīgi: Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, Sigita Pļaviņa (Jevgļevska) un Edgars Pujāts.
«Edgaru Dievs tas Kungs uzrunājis: «Ej un spēlē, sniedz cilvēkiem prieku!» Savukārt teātra vadītājiem norādījis: «Tev būs priecāties un liet asaras par šo bērnu.» Publika viņu mīl kā vīrišķīgu romantiķi ar vēju matos. Kā skatuves varoni, līdzīgu Edgaram no Purva bridēja – lepnu, pašcieņas pilnu. Kuram visu mūžu gribas laboties un kurš par Sutku nekad nekļūs,» saka viņa pedagogs Juris Bartkevičs.
Edgars Liepājā nokļūst pēc Valmieras Viesturskolas absolvēšanas, kā pats saka, iestājies studijā, lai izvairītos no armijas. Pirmās nozīmīgās lomas, pateicoties labajam vokālam, spēlējis muzikālajās izrādēs – tās nozīmīgu vietu viņa karjerā ieņems arī turpmāk. Māris (Annas Brigaderes, Andreja Jansona Gundega, 1994), Gvido (Johana Štrausa Nakts Venēcijā, 1996), Oktavs Murē (Emila Zolā, Raimonda Paula Dāmu paradīze, 2001) un daudzas citas. Šo gadu laikā aktieris savā kontā sakrājis vairāk nekā 80 lomu – tik raibas kā dzeņa vēders, tās ļāvušas viņam izvairīties no viena konkrēta ampluā un iegūt lielu skatītāju mīlestību.
Romantiskais sapņotājs jeb Lilioma izrāviens
1996.gadā teātra mākslinieciskā vadītāja un galvenā režisora lomu uzņemas aktieris Juris Bartkevičs, un tūlīt pat seko arī izrāde, izrāviens tā laika visai vienmuļajā repertuārā – Ferenca Molnāra Lilioms! «Atkal, atkal ir debesis pušu!» izrādes ievadā dzied Edgars Pujāts. Jauns, enerģisks, šarmants un valdzinošs ir viņa Lilioms, viņa lomu karuselis tikko iesācis griezties, tomēr aktiera vieglprātīgajā sapņojumā netrūkst arī dramatisma un skaistas partnerības izjūtas ar Ineses Caunes atveidoto Jūliju. «Lilioms ir loma, kas radīta aktierim ar Dieva dotu mākslinieka dvēseli. Edgaram tā bija kā uz deguna uzrakstīta. Bērnišķīgi naivs, gaišs, spītīgs, taisnību un meitenes mīlošs, ar lepna cilvēka stāju un mākslinieka dvēseli. Kad Edgars sajūt lomu, tad humors, vieglprātība un traģisms ir tās vērtības, par ko publika mīl teātri. Un šis bija tas gadījums,» šodien saka Bartkevičs. Izrāde Pujātam ir dubultizaicinājums, jo viņš dublējas ar Ēriku Vilsonu. Kad Ēriks kļūst par Liliomu, Edžus iejūtas blēdīgā drauga, avantūrista Fičūra lomā, kurā var izdauzīties no sirds. Bet tomēr Lilioms ir viņējais, un joprojām viens no paša mīļākajiem nospēlētajiem varoņiem, līdzās Kaķītim (Kārļa Skalbes, Ineses Zanderes Kaķīša dzirnavas, 2003). Lilioms atnes aktierim Spēlmaņu nakts nomināciju Gada jaunais skatuves mākslinieks, kas balvā diemžēl nepārvēršas. Kā šobrīd atzīst Edgars – ja tagad tas vairs nav tik svarīgi, toreiz, kad balva tika pasniegta citam, viņa debesis bijušas pušu.
Tikpat trakulīgs sapņotājs ir arī viņa Pērs Gints Krodera 1997. gada iestudētajā izrādē, kur Pujāts ir viens no pieciem Pēriem – viņam ticis jaunākais no tiem un lugas pirmais cēliens. Pēc Ozes izsauciena: «Pēr, tu melo!» aktieris tik rotaļīgā vieglumā, acīm dzirkstot un smaidam nepazūdot, sāk māti apvārdot, ka liekas – no sirds pats tic visam, kas ar viņu nav noticis (kā raidlugu iestudējumu iespējams noklausīties Latvijas Radio 1 arhīvā joprojām). Vēl jau ir arī Figaro (Pjēra de Bomaršē Figaro kāzas, 1994) un citas romantisko varoņu lomas, tomēr Lilioms palicis nepārspēts.