In memoriam. Indra Briķe

Indra Briķe (29.12.1957.–9.10.2026.) bija aktrise no Dieva žēlastības. Tā kādreiz mēdza sacīt. Turklāt kopā ar talantu žēlastība paredzēja arī skolotāju – režisors Oļģerts Kroders gribēja mācīt, un Indra prata ņemt. Kā sūklis viņa burtiski uzsūca līdz pēdējam to, ko bija iespējams vienai talantīgai personībai iegūt no citas.

Indra par aktiera profesiju zināja visu. Ne tikai tāpēc, ka no mūža nepilniem 69 gadiem 54 bija pavadīti teātrī. Oļģerts Kroders viņai iedeva nospēlēt četras aktrises četros sev būtiski svarīgos iestudējumos. Pirmais aktieris (ne Ofēlija!) Šekspīra Hamletā (1984) zināja, kas ir šīs mākslas sūtība – likt raudāt par sāpēm, kas nav paša. Ņina Zarečnaja Čehova Kaijā (1987) jau bija sapratusi, ka galvenais ir – izturēt. Kendels Mārtiņa Zīverta Ākstā (1989) iemiesoja pazemību, kas nāk līdzi talantam – savam vai svešam. Stella Kempbela Šova Mīļajā melī (2000) apzinājās, ka visu mūžu nāksies ciest un ciešanas saglabāt skatuvei, augstu celties mākslā un smagi par to maksāt dzīvē. Indra bija virstalanta aktrise un visu, ko Kroders ar šīm lomām pareģoja, izdzīvoja līdz mielēm.

Ardievu, Spīdola!