Viena pret visiem. Viena no visiem

Ja nelielu veselības problēmu dēļ nebūtu bijis jāizstājas no Latvijas Nacionālā teātra tradicionālā Skroderdienu maratona, Elza Rūta Jordāne savā pirmajā oficiālajā darba sezonā būtu kļuvusi par nodarbinātāko teātra aktrisi. Tagad viņa iekļuva godpilnajā otrajā vietā, kuru no pirmās – Janas Ļisovas – šķir trīs izrādes. 130 vakari (un dienas), kas pavadīti uz skatuves. Vai teātris nav pārspīlējis, izmantojot ne tikai Elzas dramatiskā teātra aktrises dotumus, bet arī vokālās prasmes, mežonīgā kapitālisma apstākļos grūti apgalvot, jo Latvijas teātra pasaulē, kurā ik pēc pāris gadiem ienāk jauns aktieru kurss, bet teātru skaits (pat mazu nevaldības teātru) paliek nemainīgs, sevi pieteikt, ierakstīt skatītāju atmiņā un režisoru vēlmju sarakstā ir svarīgi. Tiek ielikti pamati radošā darba ēkai, kuru celt turpmākajos gados. Rubrika Jaunie teātrī žurnālā savukārt ir izveidota tāpēc, lai nofiksētu un analizētu pamatus un lai pēc gadiem varētu palūkoties atpakaļ un izvērtēt, kāpēc namiņš izdevies pašpietiekami pieticīgs vai varbūt tapusi neparasta ēka, no kuras jumta raudzīties uz pamatiem ir īpaši aizraujoši.

ZIRGU PASTA DZĪVE

Elmāra Seņkova un Sergeja Golomazova uzņemtā aktieru kursa, paredzēta latviešu un krievu teātrim, jauniešu vidū Elzu viņas rudo matu dēļ var pamanīt un iegaumēt jau pirmajā mācību gadā, sekojot līdzi jauniešu mācību darbiem eksāmenos. Pasīka auguma, smalkas miesasbūves, īpatnēju sejas vaibstu un jau minēto cirtaino matu dēļ labākajā gadījumā sajaukt var vienīgi ar Polinu Čerņenoku. Tas brīdī, kad viena eksāmena laikā ieraugi 11 jaunas topošās aktrises. Jau itin drīz mācību darbos izdodas pamanīt Elzas muzikalitāti, vaigu bedrītes smaidā un piesardzīgu atturību. Kā visi kursi, arī šie jaunieši iziet cauri dzīvnieku etīdēm un pasaku varoņiem, tikai tad seko Blaumaņa, mūsdienu latviešu autoru, Šekspīra, absurda un citu spēles stilu un pasaules dramaturģijas klasikas darbi. No mācību darbiem īpaši atmiņā iespiedies Šekspīra Jautrās vindzorietes Rodrigo Strukas versijā, kur uzmanību piesaistīja spēja organizēt telpu, izmantojot spilgtas monohromas plātnes, asociatīvi spēlējoties ar Marka Rotko krāsu paleti, kā arī četru jauno aktieru – Elzas Rūtas Jordānes, Agates Marijas Bukšas, Rūdolfa Sprukuļa un Edija Klievēna – un topošā režisora Mārča Broka skatuves humora izjūta. Jaunos gados tā nemaz nav pašsaprotama lieta, jo grūti atsaukt atmiņā studentu, kurš mācību laikā ne tikai būtu skaidri apzinājies komiskā žanra māksliniecisko vērienu un grūtības pakāpi, bet arī nepieciešamību turpmākajā karjerā. Lielākā daļa stājas aktieros, meklējot pašizpausmes iespējas dzīves komplicēto jautājumu izdzīvošanai mākslas formā.