Vīrs, sieva, bērns un vārds

Dzimstības jautājums ir blīvs un neatliekams. Cilvēki neplāno bērnus, jo dzīve labklājības valstīs sadārdzinājusies – cik gan daudzi var deviņu mēnešu laikā atļauties papildu istabu dzīvoklī? Bērna piedzimšana ir saistāma ar vecāku emocionālās stabilitātes mazināšanos, bet aksioloģiskā rakursā ģimenes dibināšanu šķietami izkonkurē karjeras ambīcijas. Simptoms ir arī tas, ka darbam ar bērniem ir zems prestižs u. c. Kurš saskaitīs vairāk aspektu!

Ir uzdots viens no kompleksākajiem 21. gadsimta jautājumiem, kur mūsu visu ādas ir uz spēles, un nu atnāks pilna vīriešu komanda (ielās saukta par «maneli»), kas tēmu moralizēs. Ņemot to vērā, reti kad esmu bijis tik satraukts ceļā uz teātri. Braucot tramvajā, iztēlē nozibsnīja visas manosfēras klišejas, visas mileniāļu jauno, atbildīgo, klātesošo, gādīgo, pretpadomisko tēvu sentimentalitātes variācijas, visas «arī vīrietim grūti» estētikas nokrāsas, visas «ne visi vīrieši» argumentācijas taktikas, visi apgaismības daiļā un cildenā dzimuma nošķīruma poli, visi feminisma viļņi. Iespējams, sajūtot ne tikai pensiju sistēmas sabrukuma draudus, bet arī savas pozīcijas sprādzienbīstamību, Dirty Deal Teatro izrāde Stiprais dzimums tapusi režisora Toma Treiņa, dramaturga Matīsa Gricmaņa, aktieru Emīla Krūmiņa, Jurija Djakonova un Jāņa Āmaņa ciešā sadarbībā, aktieriem esot arī līdzautoriem. Ciešāk kopā ir drošāk, bet izrādes uzdevums ir neprātīgi sarežģīts, un mīnu lauks – nebeidzams.

Izrādes sākums stresu nemazina – pirmā aina ir lekcija. Labākajā gadījumā tikai fallogocentrisma pazīme, sliktākajā – mansplaining. Jāņa Āmaņa atveidotais lektors arī jūt tēmas smagumu, teju ik domu sākot ar «Es mīlu sievietes, bet…». Skatuvi rotā dzelteni, dažnedažādi lokāmi stabiņi, ar kuriem vēlāk spēlēs ēnu spēles, bet kas, skaidro lektors, sākumā attēlo dzimstības lejupejošo statistiku. Statistikas taisnstūrus šeit ieraudzīt nav viegli – vairāk izskatās pēc arvien salīkušāka locekļa. Un varbūt atbilde ir tieši tik nīčiska – bērnu nav, jo vitālā enerģija ir izsīkusi. Starp citu, vīriešu auglības rādītāji ir mēreni samazinājušies.^[1] Toties populārs pieņēmums par Z paaudzi ir, ka viņi mazāk nodarbojas ar seksu.^[2] Un dzimstības rādītāju samazināšanās nav tikai Rietumu sekulāro sabiedrību fenomens.^[3] Socioloģisku faktoru skaidrotvaras jukās, šķiet, vieglāk raudzīties metafizikas virzienā.