Kas ir gudrs teātris?

Vai vari nosaukt konkrētus izrāžu piemērus?
Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (Dailes teātris), Asins kāzas (Nacionālais teātris), Svaigās asinis, Vēstures izpētes komisija, Baltais helikopters (Jaunais Rīgas teātris), Iemīlējies Šekspīrs – līdz zināmai robežai (Dailes teātris), Taņas dzimšanas diena (Ģertrūdes ielas teātris), Nacionālais attīstības plāns (Dirty Deal Teatro).

Vai tu gribi teātrī atpūsties vai domāt? Vai tās ir nesavienojamas lietas?

Kā kuru reizi. Uzskatu, ka ir savienojamas.Vēlos abus. Atkarīgs no garastāvokļa. Noteikti ir savienojamas lietas. Kad vēlos vairāk padomāt un paanalizēt, tad dodos uz kādu drāmu, ja vēlos 2 stundas pasēdēt un atpūsties no ikdienas steigas, tad dodos uz kādu komēdiju, kur vienkārši izbaudu izrādi.Atkarīgs no apziņas, ar kuru eju uz teātri.  Nevarētu nošķirt vienu no otra, jo abas nodarbes ir tiešām unikālas izrādes baudīšanas kontekstā.Teātris tavā ķermenī nodarbina vairākas maņas.Tās ir savienojamas lietas, atkarībā no tā, par ko domā, bet ne vienmēr tās ir nepieciešams savienot.Cilvēkam grūti ir nedomāt neko, teātrī domas noteikti būs, bet tas ir savienojams arī ar atpūtu, jo tā ir sava veida izklaide.Gribu atpūsties, bet sanāk domāt.Teātrī, manuprāt, ir grūti atpūsties. Tas ir pārāk piesātināts ar enerģiju un materiālu, lai to baudītu bez domāšanas.Vairāk vēlos atpūsties. Bet atpūta arī var būt domāšana, ja izrāde nav pavisam nesaprotama.

Vai tev patīk zināt, «par ko būs izrāde»? Vai centies izlasīt recenzijas, intervijas ar režisoru, lugu vai grāmatu, kas ir izrādes pamatā?

Ļoti reti. Pārsvarā cenšos pirms tam informāciju neizpētīt. Nē. Man patīk nedaudz zināt par izrādi, ja atnāku, neko nezinot, ir tāda sajūta, ka neesmu sagatavojusi kādu mājas darbu.  Tās ir dažādas teātra baudīšanas pieredzes.  Patīk zināt žanru, bet ne recenziju. Dodu priekšroku nezināmajam, bet visbiežāk patīkami dzirdēt no paziņām "šī ir laba izrāde, noteikti aizej!". Izlasu tikai tik, cik rakstīts teātra mājaslapā. Recenzijas lasu tikai un vienīgi pēc izrādēm. 

Ko teātris var iemācīt skatītājam? Ko tas ir iemācījis tev?

Palīdz izzināt sevi, savas un cilvēku vērtības Teātris var iemācīt cilvēkiem atvērties, izjust dažādākas emocijas, varbūt pat galējas, kuras ikdienā nesastop. Pēc katras izrādes vienmēr mēģinu paņemt kaut ko līdzi. Kādu dzīves mācību vai vienkārši life hack. Es neuzskatu, ka teātris kā sabiedrības iekārta var kaut ko noteiktu iemācīt skatītājam. Manuprāt, vislielākās vērtības izrādes skatītāji spēj gūt no pašas izrādes, tās domas, zemteksta.  Teātris iemācījis uztvert cilvēci pārspīlēti, kā teātrī. Mēs visi katru dienu spēlējam, kādu lomu. Kurš pareizo lomu nospēlē, pareizajā situācijā spēj, iespējams, pavērst savu dzīvi par 180 grādiem. Teātris, gluži kā grāmatas un filmas, spēj iemācīt svarīgas dzīves atziņas. Teātris iemāca domāt, pārdomāt dzīves vērtības un attieksmi pret lietām, cilvēkiem. Nezinu, vai iemācīt, bet atgādināt par vērtībām, kas ir ģimene, kas ir mīlestība, draudzība, bagātība u.c. Teātris ir kā spogulis sabiedrībai. Teātris iemāca paskatīties no dažādiem skatupunktiem.