Agneses Jēkabsones Liene Raudupiete sākotnēji ir statisks tēls, viņa it kā ļauj dzīvei ap sevi notikt. Anda Albuže un Inese Kučinska – Vērpējas. Skats no izrādes «Trīs bēres un divas kāzas». Foto – Aigars Hibneris
Agneses Jēkabsones Liene Raudupiete sākotnēji ir statisks tēls, viņa it kā ļauj dzīvei ap sevi notikt. Anda Albuže un Inese Kučinska – Vērpējas. Skats no izrādes «Trīs bēres un divas kāzas». Foto – Aigars Hibneris

Laulība zem lupas

Kāzas Liepājā, Valmierā un Rīgā

Teātru repertuārā gada laikā parādījušies vairāki nosaukumi, kas saistīti ar laulībām. Tāpēc jutu pamudinājumu papētīt, kā viena no senākajām un fundamentālākajām sabiedrības institūcijām, kas gadsimtiem ilgi kalpojusi par pamatu ģimenes izveidei un sabiedrības sociālās struktūras uzturēšanai, atklājas šodienā. Taču vispirms jāsaprot, kas ir laulība šodien.

PLŪSTOŠĀ MĪLESTĪBA

Laulības nozīme laika gaitā ir mainījusies no vēsturiski ekonomiska darījuma līdz neobligātai izvēlei. Amerikāņu sociologs Endrjū Čerlins ieviesis terminu capstone marriage – laulība kā vainagojums. Proti, mūsdienu laulība vairs nav dzīves pamatu veidojošs notikums, bet statusa simbols vai jau nobrieduša cilvēka dzīves sasniegums, kad ir iegūta izglītība un ieņemts stabils pakāpiens uz karjeras kāpnēm. Jāpiemin arī poļu un britu sociologs un filosofs Zigmunds Baumans un viņa plūstošās mīlestības (liquid love) jēdziens, ar ko raksturo cilvēku attiecības mūsdienu pasaulē jeb plūstošajā modernitātē. Tās ir virspusējas un nestabilas, cilvēki baidās zaudēt brīvību, tāpēc izvairās no ilgtermiņa saistībām un atbildības. To ietekmē digitālā vide, kas piedāvā bezgalīgas izvēles iespējas, virtuālā tīklošanās ar kontaktiem ir ērtāka nekā dziļākas saites, jo neuzliek pienākumus. Sava nozīme ir arī patērētājsabiedrības domāšanai – partneri ir vieglāk nomainīt, nekā papūlēties saglabāt attiecības, tāpat kā preci, kas vairs nedarbojas, vai pakalpojumu, kas vairs neapmierina.

Protams, savu lomu laulības nozīmes maiņā spēlē sieviešu ekonomiskā emancipācija, kā arī tas, ka ir legalizētas alternatīvas partnerattiecības, kas atņem laulībai monopolu uz tām. Un, ja laulība balstās tikai uz emocionālo saderību, tad prasības var būt tik augstas, ka kļūst nesasniedzamas. Vēl atsaukšos uz britu un šveiciešu autoru, filosofu Alenu de Botonu, kurš, runājot par mūsdienu laulību, postulē, ka 21. gadsimta savienību lielākā problēma ir romantisma kults, kas liek meklēt neeksistējošu «ideālo partneri», kurš apmierinās visas vajadzības un darīs laimīgu. Katram ir trūkumi, tāpēc mīlestība ir iecietība pret vājumu un prasme pieņemt, nevis tikai jūtas.

Tas ir fakts – Latvijā noslēgto laulību skaitam ir tendence samazināties, šķiršanās rādītājs ir diezgan augsts un svārstās ap 50 procentiem[1]. Pirms aptuveni simt gadiem precējās vairāk un šķīrās daudz mazāk.

Žurnāli