Pasniegt emocijas

Ritvars Toms Logins pieder jauno aktieru paaudzei, kas savu skatuves ceļu Latvijas teātrī iesākusi reti neizdevīgā laikā. Pārlūkojot aktiera profilu Jaunā Rīgas teātra mājaslapā, uzskatāmi redzams, ka pirmie soļi uz skatuves vēl studiju laikā sperti kā masu ainu dalībniekam – cita pēc citas virknējas lomas bez nosaukuma tādās izrādēs kā Kalpa zēna vasara. Sākums (2018), Baltais helikopters (2019), Svaigās asinis (2019, visu režisors Alvis Hermanis), Meklējot Spēlmani (2019, rež. Gatis Šmits), kamēr pirmie pilnvērtīgie skatuves tēli izrādēs Sievietes un vīrieši (Rūdolfs; 2021, rež. Alvis Hermanis), Jaunie latviešu stāsti (Reinis, Haralds; 2021, rež. Vilis Daudziņš), Ekspedīcija «Jāzeps» (Levijs; 2021, rež. Inga Tropa (Ungure)) tapuši kovid pandēmijas ēnā, kad skatītāju vēlme un iespējas brīvi apmeklēt teātri bija ierobežotas. Tā, piemēram, jaunības satraukuma trīsuļojošais nervs dominēja Jāņa Poruka Kalpa zēna vasaras iestudējumā, kurā rečitējoši meditatīvais teksta izpildījums gaišā, faktiski tukšā telpā bija jaunā aktierkursa pirmās ugunskristības, mēģinot sajust gan skatuves partnerus, gan skatītājus. «Toreiz kopā jaucās eiforija ar paniku, tieši atceroties pirmo reizi ar skatītājiem ģenerālmēģinājumā, kur, šķiet, tu pirmo reizi uzkāp pilnas zāles priekšā uz skatuves. Tas bija tāds adrenalīns, ko grūti aprakstīt un kas pēc tam varbūt vairs nav bijis tik liels,»^[1] 2023. gadā Kroders.lv jauno aktieru interviju ciklā Aktieris runā stāsta pats Logins.

Ir tādi, kuri uz skatuves šķietami nonākuši nejaušības pēc, taču beigu beigās izrādās esam nokļuvuši savā īstajā vietā

Arī man personīgi pirmais atmiņā paliekošais iespaids par aktieri sākas jau vēlāk, kad Jaunā Rīgas teātra aktierkursa audzēkņi jau kļuvuši par pilntiesīgiem teātra trupas dalībniekiem, no sākotnējā skolnieciskā bikluma izaugot atšķirīgām skatuves personībām. Atšķirībā no citiem Latvijas Kultūras akadēmijas kursiem, kuru audzēkņus lielākoties ieraugām jau studiju finiša posmā, Alvja Hermaņa audzinātais JRT aktierkurss, iespējams, pat pārāk agri paguva apbružāties uz lielās skatuves, jo no šī kursa, šķiet, tikai pašā pirmajā izrādē – jau pieminētajā Kalpa zēna vasarā – esam redzējuši to jaunības enerģiju, kas ierasti saliedē un piešķir jaudu jauno aktieru skatuviskajai eksistencei arī ne pārāk veiksmīgās diplomdarbu izrādēs. JRT jaunie aktieri jau sākotnēji šķiet gājuši individuālu ceļu, arī attīstībā mērojot cits lielākus, cits mazākus pakāpienus, katrs meklējot savu vietu teātrī un daudziem no JRT aizejot. Ritvars Logins šajā kontekstā izceļas ar mērķtiecību un nesavtīgām darba spējām, kas viņu vismaz teorētiski ļauj ierindot intelektuālo jeb domājošo aktieru «plauktiņā», tomēr pie šādas kategorizēšanas apstāties (vismaz pagaidām) negribētos, jo šķiet, ka aktiera talanta pilno amplitūdu vēl nav bijis iespējas iepazīt.