
«Pirmavota» alfabēts
Par Viestura Kairiša iestudējumu plašākos kontekstos
A – alfabēts. Zīmju sistēma, kas mainīja pasauli. Dailes teātra iestudējums nepretendē mainīt visu pasauli, taču paliks Latvijas teātra vēsturē kā notikums.
B – Būt Kejai Gondai. Krievijā dzimušās ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieces un filosofes Ainas Rendas (1905–1982) vārds Latvijas profesionālajā teātrī parādījās 2018. gadā, kad Dailes teātrī notika Dž. Dž. Džilindžera veidotā Rendas Ideāla pirmizrāde. Ar 1936. gadu datētajā lugā autore attēlo sev pazīstamo Holivudu, jo karjeru sāka ar kinoscenāriju rakstīšanu un bija precējusies ar aktieri. Viņa rāda kinozvaigzni Keju Gondu, kurā daudzi pielūdzēji saskata savu ideālu iemiesojumu. Aktrisi tur aizdomās par slepkavību, un Gonda nakts laikā apciemo piecus pielūdzējus, lai tiem lūgtu naktsmājas. Vīrieši novēršas no ideāla, kad tas kļuvis par realitāti. Šis Rendas dramaturģiskais mēģinājums tika atzīts par teātrim nepiemērotu darbu un rakstnieces dzīves laikā netika iestudēts. Džilindžera iestudējuma zvaigzne bija Rēzija Kalniņa, taču lugas trūkumi pārvarēti īsti netika.
C – cilvēks. Rendas ceļš rakstniecībā ir viņas ideālā cilvēka attēlošana. Romāna Pirmavots galvenais varonis arhitekts Hovards Rorks ir šā ideāla pilnīgs iemiesojums. Radoša personība, kura izaicina sabiedrību, jo viņa talants un vērtību sistēma nepieļauj kompromisus, tāpēc stoiski izcieš sava vienīgā iespējamā ceļa grūtumus. Rorks ir pārcilvēks Nīčes izpratnē. Arī citi tēli, iemiesojot idejas, ir vairāk nekā cilvēki. Tāpēc dzīves nogrieznī, kurā krustojas viņu ceļi, ir lielas kaislības un konflikti, kas piestāv dieviem, bet var satriekt pīšļos parasto cilvēku. Tās ir «visu vai neko» attiecības katru sekundi.
Dailes teātra pieteikums «melodrāma par neiespējamu mīlestību» ir mārketinga āķis, un kāpēc gan ne, arī Raiņa Uguni un nakti var pasniegt kā melodrāmu. Viestura Kairiša iestudējums ir ideju drāma, un galvenie varoņi ir arhetipiski tēli, kuros spoguļojas dažādi kultūrvaroņi. Dumpiniekā Rorkā ir kaut kas no dona Kihota un Žana Valžāna. Rorka un Pītera Kītinga attiecībās, kā arī Elsvorta Tūija darbībā rēgojas Fausts un Mefistofelis, bet liktenīgās sievietes Dominikas tēlā – kā Salome, Antigone un Vēdekinda Lulū, tā Raiņa Spīdola.