Sadzirdēt vienam otru
Ar Liepājas teātra māksliniecisko vadītāju Valteru Sīli sarunājas Didzis Ruicēns
Mana saruna ar Valteru Sīli notika laikā, kas bija un turpina būt ļoti trauksmains. Runājām, pirms Doma laukumā pulcējās 10 000 cilvēku, kas protestēja pret Saeimas lēmumu denonsēt Stambulas konvenciju, pirms ASV prezidents Donalds Tramps lika Ukrainai pieņemt tai neizdevīgus pamiera nosacījumus. Šķiet, ka šis ir laiks, kad redzēt jebkādu gaismas staru ir praktiski neiespējami. Šajā sarunā Valteram prasīju, ko darīt šādos laikos, kā veidot mākslu, nonācām pie domas, ka brīdī, kurā cilvēki var tumsā lūkoties uz dažādiem stāstiem, ko izspēlē uz skatuves, pārņem sajūta, ka, iespējams, mēs neesam tik sašķelti, kā sākotnēji šķiet.
Ir nepieciešams vērst gaismu uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, runāt par tiem teātra valodā. Un ar savām izrādēm tieši to dara Valters Sīlis. Par to arī šī saruna – par cerību, Alfām, Ukrainu un teātri kopumā.
Didzis Ruicēns. Kā pašlaik sokas Liepājas teātrim?
Valters Sīlis. Sezonas sākums bijis ļoti blīvs. Var teikt, ka sezona sākās ar festivālu, un tas bija visa pagājušā gada darbs. Pat vairāku sezonu darbs, lai to īstenotu, lai saprastu, kā darīt, lai atrastu savu formu. Kādas ir tās interesantās izvēles, ar ko šim festivālam atšķirties, ar ko būt vērtīgam. Un tas iekļauj arī pārējo darbu – sniegt pieredzi skatītājiem un ciemiņiem, kas pie mums atbraukuši. Tā bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze.
Pēc tam sekoja pirmizrāde Amerikas latviešiem, kur runājām par man un Rasai Bugavičutei-Pēcei ļoti svarīgām tēmām. Priecē, ka tās ir svarīgas arī citiem cilvēkiem. Pašlaik es veidoju izrādi Parasta pirmdiena, kurai pirmizrāde būs janvārī. Tad jau būs notikušas pirmizrādes Mārtiņam Eihem Trīs bēres un divas kāzas un Elīzai Dombrovskai Navigācija uz nekurieni. Pašlaik ir ieceru realizēšanas posms. Tas ir diezgan interesants process, kas prasa laiku. Kad esi radījis sezonas bildi, jāveido nākamās aprises. Un tagad aktuāls ir jautājums – kāda būs nākamā sezona, kas būs tie noslēdzošie punkti, kuri varbūt jāpārmaina. Tas ir darba process, kurā arī mēģini reaģēt uz to, par ko, cik daudz un kā runā šajā sezonā. Kur repertuārā jūti iztrūkumus, ko vajadzētu darīt citādi.