Patiesība un īstums

Aktrise Sandra Kļaviņa ir ne tikai viena no Jaunā Rīgas teātra pamatvērtībām, bet arī viena no piecām pagājušās teātra sezonas labākajām aktrisēm Latvijā. Par Redžainas Gidensas lomu izrādē Mazās lapsas viņa tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai. Sandras darbiem piemīt tas pamatīgums, kas viena vakara laikā ļauj gan uzzināt jaunu stāstu, gan iepazīt veselu nodzīvotu dzīvi.

Andra Rutkēviča. Režisori parasti aktierī pamana vienu vai divas šķautnes, kuras tad arī visbiežāk tiek ekspluatētas. Tevi režisori mēdz izcelt sievišķīgo jeb valšķīgo pusē.

Sandra Kļaviņa. Māra Ķimele kādreiz teica, ka es esot sievišķīgākā aktrise. No viņas mutes tas bija kompliments. Es to uzņemu ļoti uzmanīgi, jo tajā slēpjas muļķības un vienkāršotības klātbūtne. Ko bieži sievietēm pārmet? Tu esi ļoti emocionāla – tas jau tā sievišķīgi. Būt virspusējai ir sievišķīgi.

Manī kaut kas iekšēji pretojas, kad saka, ka mums ir jābūt sava tēla advokātiem, jārada skatītājos līdzjūtība

Pirmajā skatienā daudzas tavas varones ir tādas trauslas būtnes, bet tur iekšā ir krampis.

Es ceru, ka arī režisori pamana to, ko var aizslēpt aiz sievišķības. Tas mani arī interesē. Pavilkt no sevis laukā dēmonus, lai varētu parādīt arī citu tēlu pusi. Īpaši pēdējos darbos. Mani interesē ļaunuma daba, bet es negribu to romantizēt. Man gribas to ļaunumu rādīt bez skaistas sejas.

Ļaunums jau reti kad ir tādā tīrā formā.