Ukraiņu teātra evolūcija un Neatkarības karš
Ar Šekspīru par ukraiņu teātri
Teksts ilgi negribēja tapt. Teātra kritiķim rakstīšanai par ukraiņu teātri materiāla ir vairāk nekā pietiekami: gan fakti, gan vērojumi, gan statistika un aplēses. Un tomēr kaut kas nedevās rokā, teksts neturējās kopā.
Un tad pēkšņi... Kādudien, kā jau sen biju ieplānojis, šķiroju arhīvu kastes ar haotiski krātiem 20–30 gadus veciem materiāliem par Ukrainas teātra dzīvi laikmetu mijā un uzdūros melnbaltam, ar kopējamo aparātu pavairotam bukletam. No titullapas raugās raupji gravēts portrets, vīd apakšvirsraksts: Šekspīra «ēnas» parādīšanās un atbildes uz jautājumiem. Nākamā ir Šekspīra festivāla Hamlets 95 programma, tostarp galvenās izrādes librets: šī izrāde bija Amleto, un to ar teātra kompāniju Socìetas Raffaello Sanzio bija radījis režisors Romeo Kasteluči. Kijivā tā bija rādīta festivālā pagājušā gadsimta beigās teātra producenta un režisora Serhija Proskurņas projektā Mākslas Bereziļļa (Мистецьке Березілля). Buklets datēts ar 1995. gada aprīli.
Te nu tā ir – trīsdesmit gadu distance un nodzēstas atmiņas par festivālu, kam bija 11 laidieni; par cilvēkmotoru Serhiju Proskurņu, kurš izdomāja un īstenoja teātra projektus, kas neievietojās neviena teātra sienās, ar tiem pārņemot pilsētas, valsti, sašujot kopā ar Eiropas valstīm. Viņš tik ļoti dega ar teātra ideju, ka aizgāja pāragri – 63 gadu vecumā, 2021. gada februārī. Viņa projekti palika līdz galam neaptverti: par tiem nav grāmatu, pētījumu, diskusiju. Vēsture pāršķīra lapu, un ukraiņu mākslinieki sāka izgudrot teātri no jauna.
Tagadējā Ukrainas teātra telpā Šekspīra iestudējumu skaits pārsniedzis visus citus un radies pat termins ŠekspīrBUMS. Otro gadu Lielā Neatkarības kara laikā notiek Ukrainas Šekspīra festivāls Ivanofrankivskā. Un tomēr aizmirstā un neizpētītā teātra mantojuma ir tik daudz, ka ukraiņiem tas vēl jāatklāj un jāizpēta sevis labad, pasaules labad. Un atklājamā pietiek!
Rokā ir!
TEĀTRIS RĪTDIENAS SKATĪTĀJAM
Šekspīra «ēnas» parādīšanās un atbildes uz jautājumiem ir formula, ar kuras starpniecību var stāstīt par ukraiņu teātri tiem, kas tikai sper pirmos soļus šajā virzienā. Ienest vārdus, festivālus, notikumus, kas Latvijas lasītājam var kļūt par atklājumu. Pavadonis būs Šekspīrs – teātra universs, kuru katra valsts tulko savā valodā. Valodas barjera viņam netraucē: ir gana, ja sižeti kopumā zināmi.
Te nu noderīgi izrādās bukleti, kas kaudzītē palikuši pēc Mākslas Bereziļļas – festivāla, kura pirmais laidiens bija veltīts jubilejai: bija apritējuši 70 gadi, kopš Less Kurbass izveidoja mākslas apvienību Bereziļ.