Lūk, Enigma!

Šifrēšanas mašīnu Enigma, kuru hitleriskās Vācijas stratēģiskās ie­stādes izmantoja saziņai Otrā pa­saules kara laikā, es nofotografēju Vācu Kalnrūpniecības muzejā Bo­humā. Ekspozīcijā tā simboliski prezentē Eiropas IT drošības cen­tru Eurobit, kurš arī atrodas šajā pilsētā. Rūras ap­gabals vēsturiski bija akmeņogļu ieguves reģions. Taču, šo nozari pamazām slēdzot, jo pēdējā šahta savu darbību beidza 2018. gadā, jau laicīgi tika stratēģiski domāts, kā reģionu attīstīt pēc akme­ņogļu ieguves beigām. Tā radās Eurobits, bijušie ogļrūpniecības uzņēmumi tika pārvērsti kultū­ras un tūrisma objektos, un 2002. gadā tika no­dibināta Rūras triennāle – starptautisks teātra, dejas, performances, mūzikas un mākslas festi­vāls. Tā pasākumi notiek bijušajos smagās in­dustrijas uzņēmumu angāros. Triennāles izrā­des tiek spēlētas četrās nedēļas nogalēs, sākot no augusta beigām.

Šogad Lukaša Tvarkovska jaunā izrāde festi­vālā kalpoja kā māksliniecisko sasniegumu iz­kārtne, jo viņš šobrīd Eiropā ir viens no visinte­resantāk strādājošajiem režisoriem. Savukārt triennāles direktora Ivo van Hoves iestudētās muzikālās izrādes I Did It My Way uzdevums bija piesaistīt plašu kultūrā ieinteresēto publi­ku, jo uzvedumā apvienotas Frenka Sinatras un Ninas Simones dziesmas, kuras izpilda šībrīža vācu teātra un kino superaktieris Larss Eidin­gers kopā ar vācu dziedātāju un aktrisi Larisu Sīru Herdenu. Diemžēl van Hoves iestudējuma plānā dramaturģija, kas paļāvās tikai uz pašās Si­natras un Simones dziesmās iekodēto stāstu bez jebkāda papildu vēstījuma, horeogrāfija, kura ilustrēja dziedāto, un Eidingera – jāsaka skarbi – nepiemērotība muzikālai izrādei man pirmajā triennāles vakarā lika nedaudz sadrūvē­ties. Izrādes skaistākais brīdis bija Simones dziesmas Little Girl Blues izpildīšanas laikā, kad, atskanot frāzei «Apsēdies un skaiti lietuslāses», pār bijušās tēraudlietuves gāzes centrāles stiklo­to jumtu pēkšņi gāzās zibeņojoša negaisa brāz­ma, kas norima, dziesmai beidzoties.

INFORMĀCIJAS VIENLAICĪBA

Orākulu, savukārt, izrādīja Duisburgas bijušajā elektrostacijā Kraftzentrale, kas ir seštūkstoš kvadrātmetru liela halle, kura var uzņemt četrus tūkstošus skatītāju. Sarunā ar publiku Tvarkovs­kis uzsvēra, ka tādam iestudējumam kā Orākuls visīstākā izrādīšanas vieta ir tieši postindustri­ālās katedrāles, nevis klasiska teātra ēka.

Rūras reģiona akmeņogļu blakusproduktus pēc tam izmantoja, lai iegūtu tēraudu, kas tālāk bija nepieciešams ieroču ražošanai, kurus Vācija Otrajā pasaules karā lietoja pret Sabiedrotajiem, tai skaitā Londonas bombardēšanai. Tikmēr Ble­člijparkā, 70 kilometrus no Londonas Otrā pa­saules kara laikā atradās britu izlūkdienesta kriptoanalītikas nodaļa ar Alanu Tjūringu priekš­galā. Viņu uzdevums bija atšifrēt vācu Enigmas kodu. Šis notikums ir Tvarkovska zinātnes un ka­ra saistībai veltītās triloģijas otrās daļas Orākuls vēstījuma centrā. Centrs gan nav jēdziens, saska­ņā ar kuru interpretēt šo iestudējumu. Lugas tēli ietver ne tikai Tjūringu un viņa kolēģus Blečlij­parkā, bet arī slaveno Holivudas zvaigzni Hediju Lamāru, kas izgudroja principu tādām bezvadu datu pārraides sistēmām kā Wi-Fi, GPS un Blue­tooth, kā arī Google atlaisto inženieri Bleiku Le­moinu, kurš uzskata, ka mākslīgais intelekts ir dzīva būtne.