Pilna muca ķiršu sulas

Viestura Kairiša Ķiršu dārzu nav iespējams aplūkot atrauti no viņa šosezon Dailes teātrī iestudētā Sapņa vasaras nak­tī. Ne tikai tāpēc, ka abus ie­studējumus vieno kara fons. Abi iestudējumi veido diloģiju par mūsdienu pasauli un tās politiskajām kata­klizmām. Ķiršu dārzā režisors ir tikpat tiešs kā Sapnī vasaras naktī. Ja Šekspīra lugas interpretā­cijā Kairišs atvēzējas uz globālu katastrofu, tad Čehova lugas iestudējumā tā ir lokālāka un klusā­ka. Tomēr, nonākot sprādziena epicentrā vai sael­pojoties tvana gāzi miegā – tā tēlaini varētu salī­dzināt Ķiršu dārza iemītnieku eksistenci –, gals ir viens. Sapnis līdzinās šovam, kurā režisors iesais­ta ASV elites pārstāvjus, turpretī Ķiršu dārzā uz­manības centrā ir nevis globālā skatuve un cilvēci mainoši notikumi, bet privātā telpa. Un Antons Čehovs, kurš savās lugās konfliktā licis nevis cil­vēku ar savu taisnību pret cilvēku, bet cilvēku pret ikdienišķo dzīvi, ideāli der, lai rādītu eliti ārpus skatuves prožektoru un zibspuldžu gaismām. Jo tieši tur tiek pieņemti lēmumi.

PĒDĒJĀ LUGA

Ķiršu dārzs ir Antona Čehova pēdējā luga, tapusi 1903. gadā. 1904. gada 17. janvārī, dramaturga dzimšanas dienā, tā piedzīvo pirmizrādi Maska­vas Dailes teātrī. Jūlijā Vācijas kūrortā slimais Če­hovs mirst. 1905. gads Krievijas impērijā nāk ar revolūciju, mēģinājums gāzt cara valdību izdo­sies 1917. gadā.

Sižets par izputējušo muižu ar skaisto ķiršu dārzu ir personisks – Čehova tēvs parādu dēļ bijis spiests pārdot savu īpašumu Taganrogā. Čehovs apraksta Krieviju, kas stāv krustcelēs – krievu muižniecība izput, tā nav dzīvotspējīga, aristok­rātu vietā nāk kapitālisti. Dramaturgs ir uzrakstī­jis diagnozi, no kuras katrs laikmets izvelk savu esenci, vērtējot tagadni un paredzot nākotni.

Kairiša humora izjūta vispār ir diezgan asa, bet Ķiršu dārzā viņš ir drūms satīriķis

Viestura Kairiša izrāde sākas, ieraugot skatu­ves centrā uzbūvēto milzu cilindru. Tam ir apmē­ram tā zilā krāsa, kāda ir arī plastmasas mucām. Savukārt asociācija ar mucu liek atcerēties divus frazeoloģismus. «Dzīvot kā mucā» nozīmē no pā­rējās sabiedrības daļas noslēgtu eksistenci, apzi­nātu vai uzspiestu izolēšanos, bet «mucā audzis, pa spundi barots» norāda uz neizglītotu cilvēku ar šauru redzesloku. Pirmais tiešā un pārnestā nozīmē attiecināms uz Kairiša rādīto sabiedrību, otrais – uz visu Krieviju, ja ieliekam šo «mucu» sociāli aktuālā kontekstā. Izrādes anotācijā teikts, ka tā ir par «krievu popkultūras lomu mūs­dienu Krievijas katastrofā un tās pārstāvju atbil­dību visā notiekošajā». Režisora sabiedrotie ide­jas iedzīvināšanā ir scenogrāfe un kostīmu māk­sliniece Kristīne Jurjāne, komponists Timofejs Pastuhovs, horeogrāfe Anna Abalihina, gaismu mākslinieks Reinis Zalte.