Acu priekam

Pēc mums pašiem tik nozīmīgā Skroderdienu iestudējuma JRT mana mamma Aija uzgleznoja dubultportretu Jāņu nakts. Režisors un scenogrāfe, 1999. Pēc viņas lūguma es toreiz arī uzbildēju dažas fotogrāfijas, kur aktieri ir Jāņu nakts rituāla brīdī, lai viņai būtu pareizās pozas piefiksētas. Zilais fons, kas gleznā ir lielisks vispārinājums, izrādes realitātē bija milzīgais skaisti zilais vilnas auduma «debesu gabals», kas nolaidās zemu Līgo nakts mistērijā.

Toreiz, lai radītu maksimālo ar minimāliem līdzekļiem, īstā un «skatuves dzīve» (jāsaka tur maz kas pēc būtības mainījies) bija ļoti saistīta – Regīnas Zāra dabūja manas mammas puķainos svārkus un Gunas Antonija absolūti autentisku Nīcas tautastērpu, ko man aizdeva Brīvdabas Muzejs uz godavārda, jo muzejs atradās aiz mūsu mājas sētas un tur strādāja vairāki draugi un radinieki. Pēc daudziem gadiem, kad izrāde jau vairs negāja, man par milzīgu kaunu muzeja krājuma glabātāja klusi atzinās, ka tērps nav muzejam atdots un JRT noliktavā nebija vairs atrodams…