Ēkas rekonstrukciju var salīdzināt ar reiz bijušas izrādes pāriestudējumu. Teātra māja ir pārradīta un atjaunota ar vislielāko pietāti. Skats uz Lielo zāli un balkonu. Foto – Ansis Starks
Ēkas rekonstrukciju var salīdzināt ar reiz bijušas izrādes pāriestudējumu. Teātra māja ir pārradīta un atjaunota ar vislielāko pietāti. Skats uz Lielo zāli un balkonu. Foto – Ansis Starks

Seši gulbji un pieci teātri

Par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi un tai veltīto grāmatu

Jaunā Rīgas teātra pārbūve izvērtās par mediju ziņu seriālu ar skaļiem virsraks­tiem, politiskiem apvainojumiem un teātra darbinieku performancēm. Divu kārtu konkursu un septiņus gadus ilgu­šo būvniecību procesu noslēdzot, arhi­tektes Zaigas Gailes birojs izdevis grā­matu, turpinot izdevumu sēriju par realizētajiem projektiem. Grāmatas nosaukums Māja ar sešiem gulbjiem uzdod mīklu par nelielas detaļas lielo nozīmi. Saturā atklātas arhitektūras un vēstures, māju cēlušo cilvēku un piecu tajā mitušo teātru dzīves slēptās drāmas. Arī būvupuri.

Kas ir aiz fasādes, zem stiklā un metālā mir­dzošās, glancētās virskārtas?

Rekonstrukcijā pārradītais teātris skatītāju ie­aicina no aizskatuves, galvenā ieeja vairs nav no parādes puses, bet gan no pagalma. Plašā pasāža no ielas ved gar dekorāciju liftu, tur sašaurinās, tādēļ perspektīva rada gara gājiena iespaidu. Var uzkavēties pie afišām un iezīmētās ēkas pamat­akmens vietas, kur atrasta laika kapsula. Cinkotā lāde un tajā atceļojušie vēstītāji ir nodoti Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, skatlogā ap­skatāmas precīzas un patinētas dokumentu un priekšmetu kopijas. Mājīgais pagalms saglabājis atpazīstamību un piedāvā vietu atelpai, pirms iet uz izrādi. Trešā stāva līmenī pār pagalmu kā čūs­ka vijas stiklota pāreja, kas savieno korpusus. Vir­puļdurvis. Vestibils. Atvērtas kāpnes uz otro līme­ni, Jaunās zāles vestibils pa kreisi un Lielās zāles – pa labi. Jauns Jaunais Rīgas teātris.

ARHITEKTŪRA. ARHI-TEKTONIKA. ARHEOLOĢIJA

Grāmatas struktūra saspēlē ar arhitektūru. Grā­mata atklāj paveikto teātra nama izpēti, tā ir skaidrojoša vārdnīca, starp tās lapām ieslēptā lai­ka līnija kopsavelk vēsturisko notikumu virkni. Tekstu korpusu veido divi lielāki pamatbloki – Anitas Vanagas raksts Viena māja – pieci teātri un Zaigas Gailes Jaunā Rīgas teātra projekta apraksts.

Grāmatu ievada Pētera Bankovska eseja Ska­tuve ir bezgalība. Kam gan vajadzīgs teātris? «Kas tu tāds esi, kas te vispār ir?» – jautā ievada autors. Vai varbūt jautātājs ir Šekspīrs? Esejas ilustrācijai izvēlēts Viljama Šekspīra portrets un lugas Kā jums tīk monologa citāts no 1632. gadā Londonā izdotā dramaturģijas sējuma. Šajā namā tas pir­mo reizi skanējis latviski: «Ir milzu teātris šī pa­saule,/Un visi ļaudis tanī aktieri.» Caur tekstuālās telpas dimensiju atveras ilgstamība, kur lasītājs kļūst par skatītāju. Lai ieskatītu paša piešķirto jē­gu. Esejas finālā atbildi «čukst balss no sufliera būdas», jo «skatuve ir bezgalība, tā aizvien plešas plašumā, lai visiem pietiktu vietas». Metafora pie­šķir veiktajai izpētei un paveiktajam būvvaroņ­darbam mērogu.

Žurnāli