Izaicinājums vai iespēja? Ekoteātris Serbijā

Klimata krīze, kas raksturo šo laiku, uzdod arī neatlieka­mu jautājumu visai sabied­rībai, tostarp kultūras pro­fesionāļiem par nepiecie­šamību mainīties, samazi­not šīs problēmas tālāku eskalāciju. Māksla, īpaši skatuves māksla, spēj šo krīzi padarīt «redzamu, dzirdamu, sajūta­mu»^[1]. Taču svarīgi ir ne tikai palīdzēt skatītā­jiem izprast šo tēmu, bet arī teātriem apzinā­ties savu ietekmi uz vidi, jo kā iestudējumi, tā ikdienas darbības teātrī rada ekoloģisko pēdu, ko nevar neņemt vērā. Ieviešot teātra ikdienā videi saudzīgas prakses un stāstot par to plašāk, teātris var veicināt arī plašākas sabiedrības iz­pratni par šo pārmaiņu nozīmīgumu.

Kopš 1994. gada, kad tika publicēts pirmais raksts Mūsu māju apzaļumošana: ceļvedis eko­loģiski pamatotam teātrim^[2], kurā uzmanība ti­ka pievērsta teātra darbības pārveidei, mazinot tā radīto ietekmi uz vidi, diskusija par šo tēmu tikai pieņēmusies spēkā. Pieaudzis ir arī dažā­du vadlīniju un ceļvežu skaits, kā to paveikt praktiski, lai palīdzētu teātra praktiķiem šajā procesā, kā arī arvien lielākam skaitam organi­zāciju, kas specializējas kultūras un radošo no­zaru konsultēšanā un atbalstīšanā videi drau­dzīgas prakses ieviešanā. Par spīti šīm aktivitā­tēm globālā mērogā, Serbijas kultūras un māk­slas nozare, tostarp teātris, uzrāda tikai pieticī­gas izpausmes, galvenokārt stāstījuma līmenī.

Tomēr šī situācija nav pārsteidzoša, ņemot vērā, ka Serbijai vides aizsardzības jomā jopro­jām trūkst tiesību aktu un sabiedrība kopumā neizrāda pietiekamu interesi par zaļo pro­grammu un tās īstenošanu. Zaļās dienaskārtības jautājums nav atzīts arī kultūr­politikā, kas nozīmē, ka organizācijām un no­zares profesionāļiem nav sistēmiska ietvara un atbilstošu instrumentu, lai atbalstītu viņu cen­tienus šajā virzienā. Tomēr pāris pēcpandēmi­jas gadu laikā ir parādījušies vairāki projekti un iniciatīvas, kas ekoteātra tēmu izvirzījušas pro­fesionālās sabiedrības uzmanības centrā un pētījušas videi draudzīgas teātra ražošanas ie­spējas vietējā kontekstā.

ZAĻĀS MĀKSLAS INKUBATORS

Lai kultūras profesionāļus iedvesmotu rīcībai, sekmējot zaļās pārejas (green transition) pro­cesus un mudinot aktīvāk iesaistīties diskusijā par ekoloģijas jautājumiem, 2021. gadā tika izveidots Zaļās mākslas inkubators (Green Art Incubator)^[3]. Tā ir starpdisciplināra ekspertu un profesionāļu platforma, kas pievēršas mākslas un klimata krīzes attiecībām. Platfor­ma galvenokārt koncentrējas uz skatuves, vi­zuālās un audiovizuālās mākslas jomām, kā arī kultūras mantojuma pārvaldību un aizsar­dzību. Tās aktivitātes ir organizētas vairākos līmeņos un dažādās izpausmēs, tostarp pēt­niecība, semināri un apmācības kultūras or­ganizācijām un profesionāļiem, instrumenti zaļai producēšanai, konferences, zaļo vadlīni­ju izstrāde politikas veidotājiem u. c. Redzam, ka Zaļās mākslas inkubators ir kļuvis par vēr­tīgu pamatu zaļo zināšanu radīšanai un ap­maiņai, kā arī ekoloģisko jautājumu aktuali­zēšanai skatuves mākslas un kultūras jomā.

BITEF FESTIVĀLS

54./55. Belgradas Starptautiskais teātra festi­vāls BITEF 2021. gadā notika ar saukli Uz nā­kotnes robežas (On the Edge of the Future). To­gad festivāla programmas tematu loks ietvēra jautājumus par klimata pārmaiņām, ekosistē­mu iznīcināšanu un līdz ar to arī par reālo glo­bāla mēroga katastrofas risku un prognozēm, kāda pasaule būs pēc tam16.

Festivāla satelītprogrammā notika starp­tautiska konference ar nosaukumu Sēžot uz zara: solidaritāte vai kritiens, lai pievērstos jautājumiem par ekoloģisko krīzi, klimata pārmaiņām un veidiem, kā ar to sadzīvot. Teātra profesionāļiem konferences pro­grammā bija divi semināri – Teātris kā pār­maiņu aģents: zaļās transformācijas iespēja, ko rīkoja Zaļā mākslas inkubators, un Ilgtspē­ja un kultūras pasākumi: jaunas pieejas, ko rīkoja iniciatīva Za manje smeća i više sreće un platforma Zajedničko.

Festivāla laikā tika izstrādāts vides aizsar­dzības plāns17, iekļaujot vairākus pasākumus: videi draudzīgu drukas materiālu izvēle, digi­tālās komunikācijas iespējas, atkritumu pār­strādes staciju ieviešana, komandas dalībnieku mudināšana izmantot velosipēdu vai sabiedrisko transportu u. c.

Svarīgi atzīmēt, ka ideja nāca no izrādes radošās komandas, nevis no paša teātra

2022. gadā Tijanas Grumičas uzrakstītais un Nikolas Isakovičas iestudētais darbs Putnu iespēja izklaidēties (Possibility of Birds Having Fun) posthumānismam veltītās sezonas laikā tapa BITEF teātrī. Tas ir viens no pirmajiem iestudējumiem vietējā līmenī ar ekoloģisku vēstījumu, tas pievērsās ekoloģiskajai krīzei un apšaubīja antropocentrisko pasaules uz­skatu, ar iestudējuma materiālajiem aspek­tiem nepārprotami cenšoties samazināt pro­cesa kaitīgo ietekmi uz dabu un sabiedrību. No praktiskā izrādes veidošanas viedokļa tas tika darīts, skrupulozi plānojot, rūpīgi izvēlo­ties materiālus (priekšroka dota atkārtoti iz­mantotiem un vietējiem materiāliem), plāno­jot šo materiālu tālāku izmantošanu, ļaujot tiem atgriezties apritē pēc izrādes izņemšanas no repertuāra vai apsverot to pārstrādi, orga­nizējot apmācības izrādes komandai pareizai e-atkritumu apsaimniekošanai.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šī ideja nāca no izrādes radošās komandas, nevis no paša teātra. Taču teātra vadība šādu pieeju novēr­tēja atzinīgi ne tikai no vides aspektiem, bet arī ietaupījuma dēļ, kas radās sākotnēji izrā­des tapšanai novirzītajos līdzekļos.

IZRĀDE DEJOJOŠIE KOKI

Pētot koku aizsardzības nozīmi, īpašvietas teātra izrādi Dejojošie koki (Dancing Trees)18 veidojusi viena no vecākajām (dibināta 1991. gadā) aktīvajām neatkarīgā teātra trupām Serbijā Dah Theatre sadarbībā ar Belgradas Dejas institūtu. Tās pirmizrāde notika 2021. gadā, un līdz pat šim brīdim darbs regulāri ir pieredzams pilsētas centrā, Studentu parkā. Izrāde ar spēcīgu, pārdomas rosinošu vēstījumu vidi ietekmē minimāli. Līdzās izrā­dei ir radīta arī dokumentālā filma par tās tapšanu, noris apaļā galda diskusijas, lekcijas un tīmekļsemināri, radoši pievēršoties klima­ta krīzes tēmas iztirzāšanai. Tā, audzējot iz­pratni un dialogu par ekoloģiju un vienlaikus veicinot sabiedrības iesaistīšanos šo jautāju­mu risināšanā, noris satikšanās ar skatītā­jiem, nodrošinot platformu līdzīgi domājošo kopienas veidošanai.

Papildus šiem piemēriem ir svarīgi minēt arī nevalstisko organizāciju Bērnu un jaunie­šu ekoloģiskā teātra festivāls, kas tika izveidots jau 1994. gadā mazā pilsētiņā Bačka Palanka, lai ar kultūras un radošuma starpniecību vei­cinātu vides apziņu. Festivāls nodrošina plat­formu bērniem un jauniešiem, ļaujot iesaistī­ties kvalitatīvā teātrī, mākslinieciskajās darb­nīcās un kopienas aktivitātēs pilsētā bez teāt­ra telpas. Izrādījās, ka festivāls devis nozīmīgu ieguldījumu jaunajos teātra profesionāļos, kuri ir profesionāli jūtīgi ekoteātra ziņā, uzsā­kot līdzīgas pārmaiņas savā profesionālajā darba vidē jau citviet, ārpus festivāla.

Visi minētie piemēri uzsver individuālu iniciatīvu nozīmi ekoloģiskās apziņas un eko­loģiski ilgtspējīgas prakses veicināšanā skatuves mākslā. Lai ekoteātris Serbijā kļūtu par jaunu teātra radīšanas paradigmu, ir ne­pieciešama sistēmiska pieeja, kas ietver ne ti­kai lēmumpieņēmēju izpratni un atbalstu šā­du pārmaiņu nepieciešamībai, bet arī atbil­stošu politikas instrumentu un finansēšanas mehānismu izstrādi.

Svarīgi uzsvērt, ka šai pieejai ir jābūt abpu­sējai. Teātra profesionāļiem nevajadzētu gai­dīt norādījumus no augšas, bet drīzāk aktīvi rīkoties, lai eksperimentētu ar inovatīvām metodēm un zaļajām praksēm, jo šādas pie­ejas ne tikai piedāvā jaunas radošo izpausmju iespējas, bet arī pozicionē šos praktiķus kā svarīgus savu profesionālo kopienu dalībnie­kus, kas spēj virzīt nozīmīgas pārmaiņas un vides pasākumus.

Serbijas pieredzes stāstu noslēgšu ar pie­ciem praktiskiem ieteikumiem teātra profe­sionāļiem, lai aizsāktu šīs pārmaiņas.

1. Izpētiet, apzinieties un ieviesiet sev bū­tiskus zaļās dienaskārtības punktus jau pašā idejas attīstības sākumā.

2. Skaidri izklāstiet savu zaļo apņemšanos visai iesaistītajai komandai un pārliecinieties, ka visi ir informēti.

3. Radīšanas procesā laikus saplānojiet za­ļās aktivitātes, ko veiksiet, atvēlot tām atbil­stošu laiku.

4. Dalieties ar kolēģiem teātrī ne tikai uz­stādījumos, bet arī savās zināšanās, pieredzē, nozarē, kultūrā – videi draudzīgi pasākumi ir komandas sporta veids.

5. Iesaistiet arī auditoriju, profesionālo ko­pienu un politikas veidotājus, regulāri dalo­ties savās aktivitātēs un pieredzē.

No angļu valodas tulkojusi Kitija Balcare

Tijanai Mičanovičai ir ba­kalaura grāds teātra, radio un kultūras vadībā un pro­ducēšanā Belgradas Dra­matiskās mākslas fakultā­tē, kur viņa pašlaik studē kultūras un mediju nozaru vadību; ir pieredze teātra producēšanā, festivālu un projektu vadībā, sabiedris­kajās attiecībās un ar to saistītās jomās; kopš 2021. gada platformas Zaļās mākslas inkubators projek­tu vadītāja un pētniece.