Nav noslēpums, ka apstākļi policistiem nav viegli arī tagad – algas ir zemas, bet mentālais slogs smags. Armands Siliņš, Emīls Kivlenieks, Aleksandrs Bricis, Artis Drozdovs. Foto – Aivars Ivbulis
Nav noslēpums, ka apstākļi policistiem nav viegli arī tagad – algas ir zemas, bet mentālais slogs smags. Armands Siliņš, Emīls Kivlenieks, Aleksandrs Bricis, Artis Drozdovs. Foto – Aivars Ivbulis

Trauslās maskulinitātes cena

Par «Dirty Deal Teatro» izrādi «Alfas»

Valters Sīlis Dirty Deal Teatro iestudējis mūzikas teātra iz­rādi Alfas, kurā ar ironiju ap­lūko vīrišķības jautājumus, balstoties kādas patiesas traģēdijas notikumos. Ko nozīmē būt vīrietim? Cik tā­lu var aiziet, lai pierādītu, ka esi «īsts vecis», kas var parūpēties par ģimeni un samaksāt par kre­dītu? Nešaubos, ka vīrieši izjūt spiedienu reali­zēties, gādāt, pierādīt savu varas pozīciju – tajās kurpēs, sieviete būdama, neiekāpšu, bet varu iztēloties. Kultūrā, piemēram, iniciācijas pasa­kās, zēns kļūst par vīrieti, kad paveic kādu va­roņdarbu, lai pierādītu, ka ir pietiekami vērtīgs. Centieni pierādīt savu pašvērtību augsta spie­diena apstākļos var rezultēties tā dēvētajā trauslajā maskulinitātē. Un viens no tas pārva­rēšanas mehānismiem ir toksiskā maskulinitā­te. Trauslā maskulinitāte apzīmē «trauksmi vī­riešos, kuri uzskata, ka viņi neatbilst vīrišķības kultūras standartiem. Šis termins ir nepiecie­šams, lai izprastu viņu attieksmi un uzvedību – pētījumi ir parādījuši, ka šī trauksme var iz­pausties dažādos veidos, tostarp agresīvā uzve­dībā, pretestībā mainīgajām dzimumu nor­mām un grūtībās izteikt savu ievainojamību.»[1] Toksiskā maskulinitāte, savukārt, apzīmē hi­perbolizētas vīrišķības rīcību kopumu – pastip­rinātu agresiju, pašvērtības izjūtu, dominan­ci, – īpašības, kas, novestas līdz galējam kāpi­nājumam, kļūst bīstamas visai sabiedrībai.

Jēkabpilī 2011. gadā četri globālās finanšu krīzes laika grūtību nomākti policisti un viens apsargs veica bruņotu laupīšanu spēļu zālē. Mēģinot viņus sagūstīt, pildīdams dienesta pie­nākumus, bojā gāja viens policists. Jānis Balodis, iedvesmojoties no šī notikuma, uzrak­stīja libretu, un novembra sākumā tas satikās ar skatītājiem. Libretā veiksmīgā ritmā savīta tra­ģikomēdija ar anatomiski precīziem faktiem. Valoda ir ļoti saistoša un uztverama, un libreta autors spēlējas ar to, kā teksts emocionāli ie­darbojas vai tieši pretēji – tehniski, bez emoci­jām raksturo kaut ko. Mūziku komponējis Ed­gars Raginskis, rezultātā – notikums ir intere­sants gan teātra, gan mūzikas faniem.

Žurnāli