Ar vienu individuālu tumsu tiek izgaismots kolektīvs absurds, un absurds šeit ir atslēgas vārds. Mārtiņš Kalita – Dzejnieks, Zvērs, Rolands Beķeris – Izmeklētājs. Foto – Justīne Grinberga
Ar vienu individuālu tumsu tiek izgaismots kolektīvs absurds, un absurds šeit ir atslēgas vārds. Mārtiņš Kalita – Dzejnieks, Zvērs, Rolands Beķeris – Izmeklētājs. Foto – Justīne Grinberga

Nenogalināt dzejnieku sevī

Liepājas teātra iestudējums «Rītausma Vakaros»

Dzīves nogurdināts izmeklē­tājs negribīgi uzņemas savas karjeras sarežģītāko lietu un tiek norīkots izmeklēt slep­kavību nelielā ciematā – Va­karos. Pirms kāda laika šeit mīklainos apstākļos, aptum­suma laikā, sadedzis dzejnieks. Izlasot šīs rin­das anotācijā, es nopriecājos – detektīvs! – un gaidu pirmizrādi.

DETEKTĪVS KĀ SPREDIĶIS

Detektīvi, sevišķi britu seriāli, ir mana pieticīgā TV patēriņa pamatēdiens. Agatas Kristi mis Mārpla un Erkils Puaro, tāpat kā Artura Konana Doila Šerloks Holmss, ir klasiķi, kas neapnīk, Midsomeras slepkavības jau ir leģenda, bet In­spektora Lūisa, Endavera, franču Aleksa Igo šar­mantie izmeklētāji ar sarežģītajiem raksturiem radījuši ikdienas prieku, tāpat kā kanādiešu Po­licijas iecirkņa 31 darbinieki. Droši vien bērnī­bā daudz lasītās pasakas, kurās labais uzvar ļauno, izveidojušas ētisko pamatu, kuru detek­tīvi spēj uzturēt dzīvu pasaulē, kas bieži liek pārliecināties par pretējo.

Detektīvi ir ļoti populārs literatūras un kino žanrs, un mūsdienās tas pat aizstāj svētdienas sprediķi, secina vācu rakstniece Monika Geiere: «Kriminālromāna autoram gribot vai negribot ir jāpieņem kaut kāda morāla pozīcija, pasakot, kas ir labs un ļauns, un cilvēkus saista tieši šis aspekts – lasītājs vēlas šādas skaidras robežas.»[1]

Tomēr, skatoties Matīsa Budovska iestudēto izrādi, kuras pamatā ir Klāva Meļļa un paša re­žisora sacerētā luga, diezgan ātri kļūst skaidrs, ka šis ir cits gadījums. Un Matīss Budovskis pēc debijas režijā ar iestudējumu Dziesmu svētki bezbailīgi ķēries klāt sarežģītam uzdevumam.

Žurnāli