Redakcijas un redkolēģijas sveicieni un vēlējumi 2025. gadam
.
Novēlēt mazāk drāmas mūsu nozarē laikam būtu nepieklājīgi. Tāpēc novēlēšu būt lēnākiem un lasītprasmīgākiem. Lai 2025. gads nes beidzot mieru un brīvību visiem, kuru ikdiena rit zem trauksmainām debesīm!
Juta Ance Ķirķis
Mieru bez padošanās. Toleranci bez pašcieņas zaudēšanas. Nepārkāpjamās sarkanās līnijas bez necilvēcības. Galvenais – noturēt mākslu kā, iespējams, pēdējo telpu, kurā iespējams ne cirst, bet audzēt, ne graut, bet atjaunot. Un mīlēt. Tā arī būtu laime 2025. gadā.
2025. gadā aicinu un novēlu mums nepagurt. Atcerēties, ka Ukraina turpina cīnīties par Eiropas un pasaules nākotni, tāpēc atbalstām ukraiņus kā vien katrs varam. Aicinu mūs būt iecietīgiem citam pret citu, vairāk sarunāties. Būt iejūtīgiem un palīdzēt. Slava Ukrainai!
Didzis Ruicēns
Nekas nav pašsaprotams. Ne ģimene un brokastu kafija, ne brīvība – sava valsts un valoda. Lai puķe dārzā ziedētu, tā jākopj. To arī novēlu – neļaut nīkuļot šķietami pašsaprotamajam, būt modriem un nebūt vienaldzīgiem, lai puķes privātajā un mūsu kopīgajā dārzā ziedētu.
Līvija Pildere
Drosmi saglabāt cilvēcību neprognozējamās situācijās! Kopt un uzklausīt saprātu un intuīciju! Mierīgas debesis...
Teātrī mums ir palikusi retā iespēja apstādināt laiku, ietekmēt un veidot telpu. Novērtēsim un izmantosim šo iespēju atbildīgi!
2025. gadā mūsu lasītājiem novēlu būt kopā! Teātra krēslos, žurnāla lapaspusēs vai ikdienā – būt kopā un baudīt ik mirkli!
Elza Strazdiņa