Domāt un just līdzi

Režisores Diānas Kaijakas izrā­des ir zīmīgas ar dažādām so­ciālām tēmām, ko tās aktuali­zē. Savā maģistra diplomdar­bā Šī skaistā nākotne (2019, Latvijas Nacionālais teātris) viņa pievērsās kolaboracio­nismam Otrā pasaules kara Rietumeiropā, iestu­dējumā Zēni nav meitenes (2023, Dailes teātris) režisore aktualizēja emocionālo un fizisko var­darbību pret sievietēm un bērniem, vardarbību ģimenē. Savā jaunākajā izrādē – britu dramatur­ģes Lūsijas Preblas lugas Efekts iestudējumā Dai­les teātra Mazajā zālē (izrāde tiek spēlēta Tabakas fabrikā) – režisore pievērsusies tēmai, kas pēdējos gados iegūst arvien lielāku platformu kā mākslas pasaulē, tā ārpus tās: mentālā veselība, depresija, antidepresantu lietošana. Režisore šajā iestudēju­mā turpina sadarbību ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Ievu Kauliņu, komponistu Ernestu Valtu Circeni un gaismu mākslinieku Reini Zalti.

Lūsijas Preblas Efekts vēstī par kādu klīnisku pētījumu, tāpēc uz skatuves redzam divus ārstus un divus pētījuma subjektus – Kati Bergu un Tris­tanu Freju. Pētījuma laikā, arvien vairāk palieli­not antidepresantu devas, jaunieši cenšas iz­prast, vai tas, ka viņi viens otrā iemīlas, ir biolo­ģisks fakts vai medikamentu blakusparādība. Jauniešu – Kates Bergas un Tristana Freja – lomās iejūtas Marta Lovisa Jančevska un Toms Veličko vai Meinards Liepiņš. Katrā sastāvā šīs mīlestības attiecības izspēlējas ar citiem uzsvariem, kaut arī abās versijās Kate pārstāv drīzāk racionālo pa­saules uztveri, ja par tādu var uzskatīt viņas ne­spēju pielaist otru sev tuvu klāt, par spīti pašas iejūtībai un prasmei uzklausīt, bet Tristans – emocionālo. Toma Veličko Tristans ir ekspresīvs, brīžiem agresīvs. Aktieris Tristanam radījis biezu aizsargsienu, aiz kuras patverties, tomēr aiz tās sajūtams ievainojams cilvēks, kurš ir apjucis un plūst pa dzīvi, cenšoties atrast kādu, ko mīlēt un kurš mīlēs viņu. Savukārt Meinarda Liepiņa Tris­tans ir introvertāks un uzmanīgāks pret otru, viņš vairāk pielāgojas Katei, spēj «nolasīt» spēles lau­kumu un ātrāk uztvert Kates sajūtas. Visspilgtāk abu pāru organiska partnerība atklājas ainā, kad Tristans pārliecina Kati aizlavīties uz netālo pa­mesto psihiatrisko klīniku. Te, gluži kā skatītāji, arī tēli cenšas saprast – vai tas, ko viņi jūt, proti, mīlestība, ir īsts vai tomēr tikai iedomas.