Groteska ir režisora iecienīts paņēmiens, un šoreiz tas lietots dažādās intensitātēs. Skats no izrādes. Foto – Jānis Deinats
Groteska ir režisora iecienīts paņēmiens, un šoreiz tas lietots dažādās intensitātēs. Skats no izrādes. Foto – Jānis Deinats

Pravietis par pirdienu

«Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!» Jaunajā Rīgas teātrī

Vārdam «pravietis» Tēzaurs piedāvā divas nozīmes. 1. Cil­vēks, kas spēj paredzēt nākot­ni un svinīgi, pārliecinoši pa­ziņo paredzējumus; arī pare­ģis. 2. Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski ek­saltēts cilvēks. Tas vējš, ko režisors Alvis Hermanis radījis ap sevi un savām izrādēm, uzjundījis lielā­kas un mazākas vētras, gan parastās, kas saviļņo sabiedrību, gan smilšu, kad viņa sacītais nepatī­kami grauž acis. Neviens cits jaunāko laiku Latvi­jas teātra režisors nav spējis būt tik konsekventi skaļš, paužot savu viedokli, kamdēļ arī pamatoti uzskatīts par viedokļu līderi. Savā ziņā pravieti, kura sacītajā ieklausās. Tā ir kā lēca, ko viņš slīpē­jis gadu no gada, tā jau pieaugusi pie uztveres acs, un caur to jāskatās uz katru viņa izrādi.

Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj! ir Mārtina Makdonas godalgotās lugas Bendes ie­studējums, ko skatīties ir gan interesanti, gan garlaicīgi. Viens no iemesliem – lēnais traģiko­mēdijas temps, jo režisors vēlas ļaut aktieriem izspēlēties, izgaršojot teju katru teikumu un jo īpaši lamuvārdus, kurus, pats tulkojot lugu, Alvis Hermanis piemeklējis latviskus un sulīgus, kas, izrunāti sevišķi uzsvērti, sajūsmina lielu daļu publikas (skatījos pirmizrādi).

Žurnāli