Nevajag, Zaķi, nesteigsimies. Neatvadīsimies

Kreicberga. Reizēm Zane. Parasti – Zaķis. Reti kuram iesauka tik ļoti piestāvēja un tik ļoti… neatbilda. Jo Zaķis patiesībā ir bijis ļoti drosmīgs cilvēks. Uzņemoties atbildību, laužoties ārā no rāmjiem, aizstāvot savu viedokli, pat ja nepopulārs un daudziem netīkams, verot jaunas durvis, kad kādas citas, jau ierastas, aizvērušās. Ar visiem spēkiem cīnoties ar slimību, kas nodevīgi atgriezās, kad likās jau pārvarēta.

Zaķis bija draugs. Ļoti uzticams draugs, kas nozīmēja arī spēju pateikt acīs nepatīkamu patiesību, jo tu vari labāk, precīzāk, dziļāk. Pēdējoreiz tiekoties, tā arī norunājām: tagad apzinām avotus, nākamreiz strādāsim pie struktūras. Mēs to paveiksim, Zaķi, pat ja kādā citā pasaulē un laikā. Taisnība Klāvam Elsbergam. Nesteigsimies. Neatvadīsimies. Lai paliek tā asara zirnekļa tīklā.

Neizsakāma līdzjūtība Artūram, Krišjānim un Kārlim Pērkoniem, Līgai Kreicbergai.